Pastāsti par vietu
lv

Minhenē notiek Alus pučs- Hitlera mēģinājums sagrābt varu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
09.11.1923

Alus pučs (vācu: Hitlerputsch — Hitlerpučs, vācu: Hitler-Ludendorff-Putsch — Hitlera-Lūdendorfa pučs) bija Bavārijas kreisi nacionālo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas līderis Ādolfs Hitlers un ģenerālis Erihs Lūdendorfs.

1918. gada 9. novembrī pēdējais Vācijas impērijas imperators nolika savas pilnvaras, kas iezīmēja Novembra revolūcijas uzvaru

Gadu pirms Alus puča Itālijā fašistiem bija izdevies sagrābt varu pēc Marša uz Romu. Turklāt Veimāras republika tobrīd piedzīvoja spēcīgu inflāciju un citas ekonomiskās problēmas.

Adolf Hitler - Der Putsch von 1923 (1/4)

1923. gada septembrī pēc nemieriem un politiskās nestabilitātes Bavārijā tās premjerministrs Eigēns fon Knilings iecēla Gustavu fon Kāru par valsts komisārs (vācu: staatskomissar), piešķirot diktatora pilnvaras. Fon Kārs kopā ar ģenerāli, Bavārijas Reihsvēra komandieri Oto fon Losovu un pulkvedi, Bavārijas valsts policijas priekšnieku Hansu fon Zeiseru veidoja triumvirātu.

Kreisi nacionālie spēku pārstāvji cerēja izmantot iepriekšminētos apstākļus, lai sagrābtu varu, pirmkārt, Bavārijas lielākajā galvaspilsētā Minhenē, otrkārt, pēc tam doties uz Berlīni, lai sagrābtu varu visā valstī. Pučistu pusē bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru no viņiem lojālajām kara veterānu un paramilitārajām organizācijām.

Hitlera sacelšanās pret jaunās Veimāras republikas valdību sākās 1923. gada 8. novembra vakarā, kad toreiz vēl nelielās Nacionālsociālistiskās partijas biedri ielenca Minhenes alus bāru "Burgerbräukeller", kur notika labējā spārna atbalstītāju politiskā tikšanās, ko vadīja Bavārijas ministru prezidents un faktiskais pavalsts pārvaldnieks Gusvats fon Kārs.

Pagrabā atradās triumvirāts — fon Kārs, fon Losovs un fon Zeisars.

Hitlers ar bruņotiem vīriem ieradās zālē, izšāva griestos no pistoles un kliedza: "Nacionālā revolūcija ir sākusies!"

Alus pagrabā vēlāk ierādās Lūdendorfs, kurš kopā ar Hitleru pierunāja triumvirātu uz jaunas valdības sastādīšanu, kurā ienāktu arī pārstāvji no labējo organizāciju aprindām.

Vēlāk vakarā, kad Hitlers izgāja uz ielas, lai atrisinātu konfliktu, kas izcēlās starp triecienniekiem un citām pučistu grupām, Lūdendorfs atlaida brīvībā triumvirāta pārstāvjus. Virsnieki bija devuši viņam goda vārdu, ka viņiem nav padomā vērsties pret pučistiem, tomēr notika pretējais. Tikuši brīvībā viņi atteicās no vienošanās par jaunas Bavārijas valdības izveidi un veica pasākumus, lai novērstu puču.

9. novembra rītā ap 3000 pučistu nolēma maršēt uz Minhenes centrālo daļu, lai atsvabinātu ielenkto Ernstu Rēmu un mēģinātu panākt Reihsvēra un policijas pāriešanu pučistu pusē. Lai arī pilsētā jau bija ieņēmusi pozīcijas policija, tomēr vairāki posteņi viņus palaida garām. Odeonsplatz laukumā, kur atradās ap 100 policistu, pret pučistiem tika atklāta uguns. Izcēlās savstarpēja apšaude, kas radīja sajukumu pučistu rindās. Nemiernieki atkāpās, bet sīkākas sadursmes pilsētā turpinājās līdz pat 9. novembra pēcpusdienai.

Kopumā sadursmēs gāja bojā 16 puča dalībnieki un 4 policisti.

Pēc puča izgāšanās Hitlers, kurš krītot izmežģīja plecu, bija pametis Minheni, tomēr drīz viņu apcietināja.

1924. gadā tika tiesāti puča dalībnieki. Lūdendorfs tika attaisnots, bet Hitlers un vēl daži nacisti tika notiesāti. Spriedums, kurā Hitleram piesprieda 5 gadus cietumsoda, tika nolasīts 1924. gada 1. aprīlī, bet jau 20. decembrī puča dalībnieki saņēma amnestiju, kas ļāva no cietuma iznākt arī Hitleram. Cietumā viņš sarakstīja savu autobiogrāfiju "Mana cīņa", kas iznāca 1925. gadā.

Pēc Alus puča nacisti atteicās no idejas par varas sagrābšanu apvērsuma ceļā, respektīvi, viņi turpmākajos gados darbojās likuma robežās un piedalījās parlamenta vēlēšanās, kas jau 10 gadus pēc puča ļāva viņiem uzvarēt Reihstāga vēlēšanās un spert pirmo soli absolūtas varas sagrābšanai valstī.

Avots: wikipedia.org

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums14.11.2021lv
2Vācijā apšaudē nogalināti seši cilvēkiVācijā apšaudē nogalināti seši cilvēki24.01.2020en, lv
3
Apšaude Minhenes pazemes pārejā, policijas pārbaudes laikā13.06.2017en, lv
4Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
5Bīstamie simboli starp rindām - 14/88Bīstamie simboli starp rindām - 14/8817.03.1985de, en, lv, ru
6Iznāk Orvela antiutopija "1984"Iznāk Orvela antiutopija "1984"08.06.1949lv, pl
7
Hermann Goering, founder of the Gestapo, poisoned himself just hours before his scheduled execution15.10.1946en, pl
8Hitlers pārvietojas uz bunkuru Berlīnē un tas kļūst par viņa pēdējo dzīves vietuHitlers pārvietojas uz bunkuru Berlīnē un tas kļūst par viņa pēdējo dzīves vietu16.01.1945lv
9Hitlers kļūst par Vācijas armijas virspavēlniekuHitlers kļūst par Vācijas armijas virspavēlnieku19.12.1941lv
10Himlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēmHimlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēm15.11.1941lv, ru
11Hitlers inspicē lielāko lielgabalu pasaulē. Lielais GustavsHitlers inspicē lielāko lielgabalu pasaulē. Lielais Gustavs24.07.1941en, lv
12Ādolfs Hitlers apmeklējis LatvijuĀdolfs Hitlers apmeklējis Latviju21.07.1941en, lv, ru
13Čemberlens un Hitlers tiekas Berhtesgādenē, Vācijā. Vācu sociālistiem tiek ziedota ČehoslovākijaČemberlens un Hitlers tiekas Berhtesgādenē, Vācijā. Vācu sociālistiem tiek ziedota Čehoslovākija15.09.1938en, lv
14Ā. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektuĀ. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektu05.11.1937en, lv
15Reihstāgs pasludināja Ādolfu Hitleru par Vācijas diktatoruReihstāgs pasludināja Ādolfu Hitleru par Vācijas diktatoru23.03.1933en, lv
16Vācijas Nacionālsociālistiskā Strādnieku partija vēlēšanās iegūst 43.9%Vācijas Nacionālsociālistiskā Strādnieku partija vēlēšanās iegūst 43.9%05.03.1933en, lv
17Reihstāga dedzināšanaReihstāga dedzināšana27.02.1933lv, pl
18Valsts apvērsums LietuvāValsts apvērsums Lietuvā17.12.1926lv, ru
19Benito Musolīni paziņo par diktatūras ieviešanu ItālijāBenito Musolīni paziņo par diktatūras ieviešanu Itālijā03.01.1925en, lv
20Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumuĀ. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu01.04.1924lv, pl

Karte

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Henrihs HimlersHenrihs Himlers07.10.190023.05.1945de, en, lv, ru
    2Alfrēds RozenbergsAlfrēds Rozenbergs12.01.189316.10.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    3Arno  ŠikedancsArno Šikedancs27.12.189212.04.1945de, lv, ru
    4Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    5Hanss fon ZēktsHanss fon Zēkts22.04.186627.12.1936de, fr, lv, pl, ru
    Birkas