Hanss fon Zēkts

Hanss fon Zēkts (vācu: Hans von Seeckt; 1866. gada 22. aprīlis — 1936. gada 27. decembris) bija Vācijas impērijas virsnieks un vēlākais Reihsvēra izveidotājs, organizētājs. Pēc atvaļināšanās darbojies politikā. Pirmās pasaules kara veterāns.

Dzimis prūšu ģenerāļa ģimenē. 1885. gadā, pēc ģimnāzijas pabeigšanas, iestājās Vācijas impērijas armijā.

1896. gadā Zēkts pabeidza kara akadēmiju kā trešais labākais kadets savā izlaidumā.

Kopš 1897. gada dienēja III armijas korpusa štābā, kas atradās Berlīnē. Turpmāk pildījis pienākumus dažādos štāba amatos.

Pirms Pirmā pasaules kara sākuma viņš bija III armijas korpusa štāba priekšnieks.

Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu III armijas korpuss, kas ietilpa fon Klūges komandētajā 1. armijā, piedalījās kaujās Rietumu frontē.

1915. gada martā Zēktu komandēja uz Austrumu fronti, kur viņš uzņēmās 11. armijas štāba priekšnieka amatu. Septembrī viņš devās uz Serbijas fronti, kur piedalījās Serbijas armijas sagrāvē un šīs valsts okupācijā.

1916. gada jūnijā Zēkts tiks nozīmēts par austriešu 7. armijas armijas komandieri.

No 1916. gada augsta līdz 1917. gada decembrim austriešu armijas grupas štāba priekšnieks.

No 1917. gada decembra līdz 1918. gada beigām bija turku armijas ģenerālštāba priekšnieks.

1918. gada 13. novembrī H. Zēkts atgriezās Vācijā, kur tobrīd bija gāzts ķeizars un nodibināta republika.

1919. gada janvārī Pauls fon Hindenburgs lūdza Zēktu doties uz Kēnigsbergu, lai noorganizētu vācu gūstekņu plūsmu no Krievijas. Pēc šī grūtā uzdevuma izpildes viņš tika iekļauts delegācijas sastāvā, kura devās uz Parīzes miera sarunām.

1919. gadā Zēktu nozīmēja par bruņoto spēku pārvaldes priekšnieku (vācu: Truppenamt), kas pēc būtības ģenerālštābs, kura esamība gan bija noliegta saskaņā ar Versaļas miera līgumu.

1920. gadā iecelts par sauszemes spēku pārvaldes priekšnieku (vācu: Chef der Heeresleitung), faktiski Reihsvēra virspavēlnieku.

Zēkts ieguva atpazīstamību laikā, kad nodarbojās ar Reihsvēra organizēšanu. Pēc Versaļas miera līguma noteikumiem vāciešu armija varēja būt tikai 100 000 cilvēku liela, lai tā nevarētu stāties pretī skaitliski lielākajai Francijas armijai. Zēkts veidoja armiju tā, lai tajā būtu augsti kvalificēts kodols, uz kura pamata varētu izvērst krietni lielāku armiju nekā paredzēja Versaļas miera līgums. Katrs Reihsvēra ierindnieks tika gatavots tā, lai nākotnē varētu uzņemties seržanta vai virsnieka pienākumus. Cita joma, kur Zēkts darbojās, bija sadarbība ar PSRS. PSRS teritorijās tika izveidoti militārie centri, kur vācieši varēja apmācīt tankistus, kara lidotājus, jo Versaļas miera līgums aizliedza to darīt.

1920. gadā, Kapa puča laikā, ieņēma nenoteiktu pozīciju, jo atteicās apspiest dumpiniekus. Alus puča laikā deva pavēli apspiest nemierus.

1926. gadā Zēkts atļāva armijā dueļus un piedāvāja bijušā ķeizara dēlam armijas sagatavošanas priekšnieka amatu, kas noveda pie viņa atlaišanas.

No 1930. līdz 1932. gadam bija Reihstāga deputāts.

No 1934. līdz 1935. gadam Čana Kaiši padomnieks.