Pastāsti par vietu
lv

Veimāras Republikas Konstitūcijas pieņemšanas diena

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
31.07.1919

Veimāras republika (vācu: Weimarer Republik, oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācu valsti") bija periods Vācijas vēsturē no 1919. līdz 1933. gadam, kad varu pārņēma kreisie radikāļi. Pēc Nacionālsociālistu ievēlēšanas 1933. gadā tika likvidēti demokrātijas mehānismi, un to uzskata par Veimāras republikas beigām.

Dibināšana

Valsts nosaukta Veimāras pilsētas vārdā, kur pēc Novembra revolūcijas sanāca nacionālā sapulce, lai izveidotu jaunu valsts pārvaldes sistēmu. Balstoties uz smago ekonomisko stāvokli, kāds valdīja pēc kara un izmantodami strādnieku masu neapmierinātību, kreisie spēki 1918. gada decembrī - 1919. gada janvārī mēģināja izdarīt valsts apvērsumu. Valdības karaspēkam un policijai tomēr izdevās nemierus apspiest, bet Kārlis Lībknehts, Roza Luksemburga u.c. komunistu vadoņi tika nogalināti. Komunistu varai dažus mēnešus izdevās noturēties vienīgi Bavārijas padomju republikā.

Vācijas impērijas vietā Nacionālā sapulce 1919. gada 8. februārī ātri un bez diskusijām pieņēma „Likumu par pagaidu valsts varu”, kas sastāvēja no 10 pantiem. Valsts iekārtu noteica t.s. Veimāras konstitūcija (Weimarer Verfassung), ko pieņēma Satversmes Sapulcē 31. jūlijā. Līdz ar to Vācijas impērijas ķeizara vara tika likvidēta un 1919. gada 11. augustā proklamēta parlamentāra federatīva republika ar demokrātisku politisko iekārtu. Augstākā likumdevēja institūcija bija Reihstāgs, ko ievēlēja vispārējās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, proporcionālās vēlēšanās uz 4 gadiem. Parlamenta apakšpalāta Reihsrāts sastāvēja no federālo zemju pārstāvjiem. Valsts prezidentu, apveltītu plašām pilnvarām, ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 7 gadiem. Valdību vadīja reihskanclers. Tiesu varu īstenoja neatkarīgi, uz mūžu iecelti tiesneši.

Versaļas līguma sekas

Saskaņā ar Versaļas miera līgumu Vācijai bija jāatdod daļa tās teritoriju Francijai (ar akmeņoglēm un dzelzsrūdu bagātie apgabali Elzasa un Lotringa), Dānijai (Šlēzvigas apgabala ziemeļdaļa) atjaunotajai Polijai (Poznaņa, Pomerānija, Rietumprūsija, daļa Augšsilēzijas u.c.) un jaunizveidotajai Čehoslovākijai (daļa Augšsilēzijas). Uzvarētāju lielvalstu pārraudzībā nodeva arī (Klaipēdas (Mēmeles) apgabalu), ko vēlāk okupēja Lietuva. Dancigu (Gdaņsku) pasludināja par brīvpilsētu Polijas uzraudzībā. Zāras ogļu baseinu nodeva uzvarētāju lielvalstu pārvaldīšanā uz 15 gadiem. Dažus Vācijas apgabalus ieguva arī Beļģija. Vācijai atņēma arī visas tās kolonijas, kuras savā starpā sadalīja Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija un Japāna. Vācijas sauszemes karaspēks nedrīkstēja pārsniegt 100 000 vīru, tai nedrīkstēja piederēt sava kara aviācija, tanku karaspēks, zemūdens flote u.c. Gar Vācijas un Francijas robežu tika izveidota t.s. Reinas demilitarizētā zona – apm. 50 km plata zona, kurā vispār nedrīkstēja atrasties nekāds karaspēks. Reparāciju summa Versaļas miera līgumā gan skaidri netika minēta, taču vēlāk tā tika noteikta uz 31 miljardiem ASV dolāru.

Ekonomikas sabrukums

Bezdarbs sasniedza astronomiskus apmērus, inflācija, kura sākusies jau kara laikā, lielākajai iedzīvotāju daļai laupīja viņu pēdējos ietaupījumus. Bez darba palikuši arī tūkstošiem ķeizariskās armijas virsnieku un kareivju, kas organizējās biedrībās un partijās, rīkoja nekārtības, ielu kautiņus ar komunistiem un sociāldemokrātiem, kuri nebija atmetuši cerības mainīt valsts iekārtu.

1923. gada janvārī Francijas valdība, lai sodītu Vāciju par neizpildītajām ogļu un dzelzsrūdas piegādēm, okupēja Vācijas smagās rūpniecības centru Rūras apgabalā. Vācijas ekonomika sabruka pilnīgi - inflācija pieauga un pārgāja hiperinflācijā: piemēram, ja 1914. gada jūlijā par 1 ASV dolāru deva 4,20 vācu markas, 1919. gada jūlijā – 14, 1923. gada janvārī – jau 17 982, bet 1923. gada novembrī – 4 200 000 000 markas.

Likvidācija

Pastāvot daudzpartiju politiskajai sistēmai, 1920. gados, pateicoties Lielās depresijas un uzvarētājvalstu noteikto reparāciju slogam Vācijas ekonomikai, lielu ietekmi ieguva vācu nacionālsociālisti, NSVSP, kas 1932. gada Reihstāga vēlēšanās ieguva 37,4% vēlētāju balstu. Nacistu partijas līderis Ādolfs Hitlers 1933. gada 30. janvārī kļuva par reihskancleru. Veimāras konstitūcija de facto zaudēja savu spēku.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Japāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz MēnessJapāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz Mēness20.01.2024en, lv
2
Indonēzijā nogrimst Vācijā ražota Indonēzijas zemūdene ar 53 apkalpes locekļiem21.04.2021lv
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4Apvienotā Karaliste oficiāli pievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEC)Apvienotā Karaliste oficiāli pievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEC)01.01.1973en, lv
5Sākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadāSākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadā17.10.1961en, lv, ru, ua
6Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
7Kamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karāKamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karā21.10.1944lv
8Hitlers kļūst par Vācijas armijas virspavēlniekuHitlers kļūst par Vācijas armijas virspavēlnieku19.12.1941lv
9Pilsonis KeinsPilsonis Keins05.12.1941en, lv, ru
10Himlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēmHimlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēm15.11.1941lv, ru
11Nacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā KrievijaNacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā Krievija15.03.1939lv, pl
12Ādolfs Hitlers tiek iecelts par Vācijas kancleru.Ādolfs Hitlers tiek iecelts par Vācijas kancleru.30.01.1933de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
13Veimāras republikā iznāk Friča  Langa fantastikas filma Metropolis Veimāras republikā iznāk Friča Langa fantastikas filma Metropolis 10.01.1927en, lv
14Hirohito kļuva par Japānas imperatoruHirohito kļuva par Japānas imperatoru25.12.1926lv, pl
15Benito Musolīni paziņo par diktatūras ieviešanu ItālijāBenito Musolīni paziņo par diktatūras ieviešanu Itālijā03.01.1925en, lv
16Alus Pučs MinhenēAlus Pučs Minhenē08.11.1923de, en, lv, ru
17Pirmais mongoļu iebrukums Polijā. Tiek nodedzināta Krakova Pirmais mongoļu iebrukums Polijā. Tiek nodedzināta Krakova 28.03.1241lv, pl
18Francijas karalis Anrī I salaulājas ar Kijevas lielkņaza Jaroslava Gudrā meitu AnnuFrancijas karalis Anrī I salaulājas ar Kijevas lielkņaza Jaroslava Gudrā meitu Annu19.05.1051lv

Avoti: wikipedia.org

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Lenija RīfenštāleLenija Rīfenštāle22.08.190208.09.2003de, en, fr, lv, pl, ru
    2Marlēna DītrihaMarlēna Dītriha27.12.190106.05.1992de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Ērihs RemarksĒrihs Remarks22.06.189825.09.1970de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Bertolts BrehtsBertolts Brehts10.02.189814.08.1956de, ee, en, fr, lv, pl, ru
    5Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    6Arnolds CveigsArnolds Cveigs10.11.188726.11.1968lv, ru
    7Marija LeikoMarija Leiko14.08.188703.02.1938de, ee, en, lv, ru, ua
    8Stefans  CveigsStefans Cveigs28.11.188123.02.1942de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    9Francis PapēnsFrancis Papēns29.10.187902.05.1969de, lv, ru
    10Tomass  MannsTomass Manns06.06.187512.08.1955de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    11Karls LībknehtsKarls Lībknehts13.08.187115.01.1919de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    12Heinrich MannHeinrich Mann27.03.187111.03.1950de, en, fr, lt, pl, ru, ua
    13Roza LuksemburgaRoza Luksemburga05.03.187115.01.1919lt, lv, pl, ru, ua
    14Hanss fon ZēktsHanss fon Zēkts22.04.186627.12.1936de, fr, lv, pl, ru
    15Pauls HindenburgsPauls Hindenburgs02.10.184702.08.1934de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas