Pastāsti par vietu
lv

Marija Leiko

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.08.1887
Miršanas datums:
03.02.1938
Tēva vārds:
Kārlis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Marija Auguste Luize Leiko
Papildu vārdi:
Мария, Лейко Карловна
Kategorijas:
Aktieris, Nozieguma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Butovas poligons, Butovo

Marija Auguste Luize Linka (al. Leiko) Kārļa un Annas dzim. Lēderes m., Kristīta sv. Jāņa dr., dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē.

1903. gadā beidza B. Reiņa meiteņu privātskolu.

1907.-1908. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā

1909.-1910. studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā

Strādāja

  • Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916),
  • Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914),
  • Minhenes Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Leiko ar laiku kļuva par vienu no ievērojamākām mēmē kino aktrisēm, kā piemēram - Marlena Dītriha, Grēta Garbo, Zāra Leandere.

Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Mūrnava.

Old foxtrot from Berlin: Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde, 1925

Visvairāk kinolomu Vācijā Leiko bija Johanesa Gutera (dzim. Rīgā, Jānis Gūters, Vācijā vārdu mainījis Johannes Guter) filmās.

Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, Leiko bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī.

Pēc Hitlera nākšanas pie varas, viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve".

1937. gadā, sākoties padomju režīma represijām (Lielā terora "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros), kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu arestēta un noslepkavota Butovas poligonā Piemaskavā.

Arestētā Marija Leiko 1937.gada 15 decembrī aizpildījusi anketu, norādot, ka māte Anna Kima 90 gadu veca, mazmeitiņa Nora Čačibaja - 3 g. v. Līdz šim tā arī nav izdevies atrast kādas pēdas, lai uzzinātu gan meitas, gan mazmeitiņas info.

 Filmogrāfija

  1. Die Räuberbande (1928)
  2. * The Green Alley (1928) playing Katherina Rezek
  3. Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde (1928) playing Fritz's mother
  4. Aufstieg der kleinen Lilian (1925)
  5. Dr. Wislizenus (1924)
  1. Der Frauenkönig (1923)
  2. Die Schneiderkomteß (1922) playing the young Comtesse
  3. Kinder der Finsternis - 2. Kämpfende Welten (1922) playing Maria Geon
  4. Versunkene Welten (1922)
  5. Kinder der Finsternis - 1. Der Mann aus Neapel (1921) playing Maria Geone
  6. Die Frau von morgen (1921)
  • The Rats (1921) playing Pauline Piperkarcka
  1. The Fear of Women (1921) playing Reederstochter
  2. Am Webstuhl der Zeit (1921) (as Marija Leyko) playing Ruth Einser, Hansen's assistant
  3. Das Opfer der Ellen Larsen (1921)
  4. Brandherd (aka Verlogene Moral. English release title Torgus) (1921) playing Anna
  5. Die Rote Redoute (1921)
  6. Die Kwannon von Okadera (1920) playing Ingele von Geortz
  7. Ewiger Strom (1920) playing Marija
  8. Satanas (English release tite: Satan) (1920) playing Irene
  9. Die Frau im Käfig (1919)
  10. Freie Liebe (1919)
  11. Lola Montez (aka aka Am Hofe Ludwigs I. von Bayern) (1919)
  12. Das Frühlingslied (1918)
  13. Die Diamantenstiftung (1917)

***

Leiko Marija, latviete, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris.
Dzim. 1887, Latvija, Rīga; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 "

Par Mariju Leiko uzrakstīts biogrāfisks pētījums - var lasīt krieviski šeit.

Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru, kino-teatr.ru

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Nacionālais teātrisNacionālais teātris14.09.1902lv
Krievijas latviešu teātris "Skatuve"Krievijas latviešu teātris "Skatuve"lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Nora GuterNora GuterMeita00.00.190800.00.1935
        2Jānis GūtersJānis GūtersCivilvīrs08.05.188218.03.1962
        3Austra Ozoliņa KrauzeAustra Ozoliņa KrauzeDraugs13.12.189011.07.1941
        4Janis RozentālsJanis RozentālsDraugs18.03.186608.01.1917
        5Lidija  KārkliņaLidija KārkliņaDraugs21.03.189104.08.1972
        6Jānis  Kārkliņš-KārklītisJānis Kārkliņš-KārklītisDraugs06.01.189120.07.1975
        7Aleksandra BeļcovaAleksandra BeļcovaDraugs, Paziņa17.03.189201.02.1981
        8Jēkabs PeterssJēkabs PeterssDraugs03.12.188625.04.1938
        9Roberts EidemanisRoberts EidemanisDraugs09.05.189512.06.1937
        10Friedrich Wilhelm MurnauFriedrich Wilhelm MurnauDarba biedrs28.12.188811.03.1931
        11Ēriks FeldmanisĒriks FeldmanisDarba biedrs00.00.191326.02.1938
        12Alekss NortsAlekss NortsDarba biedrs04.11.191008.09.1991
        13Osvalds GlāznieksOsvalds GlāznieksDarba biedrs, Domu biedrs05.05.189116.03.1947
        14
        Valdemārs BaltgalvsDarba biedrs, Domu biedrs00.00.191128.02.1938
        15Eižens ĀboliņšEižens ĀboliņšDarba biedrs14.03.191412.07.1989
        16Teodors AmtmanisTeodors AmtmanisDarba biedrs, Domu biedrs11.02.188303.02.1938
        17Oskar  HomolkaOskar HomolkaDarba biedrs12.08.189827.01.1978
        18Emīls FrossEmīls FrossDarba biedrs03.04.190424.05.1943
        19Mirdza ŠmitheneMirdza ŠmitheneDarba biedrs10.02.188701.04.1978
        20Emil JanningsEmil JanningsDarba biedrs23.07.188403.01.1950
        21Eugenie  LeontovichEugenie LeontovichDarba biedrs21.03.190003.04.1993
        22Pauls VegenersPauls VegenersDarba biedrs11.12.187413.09.1948
        23Jānis BaltaussJānis BaltaussDarba biedrs, Domu biedrs25.08.189403.02.1938
        24Zāra LeandereZāra LeanderePaziņa15.03.190723.06.1981
        25Marika  RekaMarika RekaPaziņa03.11.191316.05.2004
        26Lūcija BaumaneLūcija BaumanePaziņa28.10.190522.06.1988
        27Zinaida  RaihaZinaida RaihaPaziņa21.06.189415.07.1939
        28Ervīns PiskatorsErvīns PiskatorsPaziņa17.12.189330.03.1966
        29Ādolfs VanadziņšĀdolfs VanadziņšDomu biedrs00.00.188403.02.1938
        30Zelma BoksbergaZelma BoksbergaDomu biedrs00.00.191203.02.1938
        31Roberts CīrulisRoberts CīrulisDomu biedrs00.00.189603.02.1938
        32Kārlis KrūmiņšKārlis KrūmiņšDomu biedrs00.00.189703.02.1938
        33Andrejs OšeAndrejs OšeDomu biedrs00.00.189903.02.1938
        34Lidija BērziņaLidija BērziņaDomu biedrs00.00.190103.02.1938
        35Alberts ZvāgulisAlberts ZvāgulisDomu biedrs00.00.190405.02.1938
        36Irma BalodisIrma BalodisDomu biedrs00.00.190703.02.1938
        37
        Rūdolfs BancānsDomu biedrs00.00.189803.02.1938
        38Elfrida LessiņšElfrida LessiņšDomu biedrs00.00.189603.02.1938
        39Kārlis BaltaussKārlis BaltaussDomu biedrs00.00.190403.02.1938
        40Augusts KrūmiņšAugusts KrūmiņšDomu biedrs00.00.189403.02.1938
        41Roberts BancānsRoberts BancānsDomu biedrs12.12.189103.02.1938
        42Fricis UlmanisFricis UlmanisDomu biedrs00.00.189903.02.1938
        43Zelma ZudragsZelma ZudragsDomu biedrs00.00.191003.02.1938
        44Lia MaraLia MaraDomu biedrs01.08.189701.03.1960
        45Oskars ZēbergsOskars ZēbergsDomu biedrs00.00.190503.02.1938
        46Vilis ForstmanisVilis ForstmanisDomu biedrs00.00.189403.02.1938
        47
        Eduards BirojsDomu biedrs00.00.189804.11.1937
        48
        Matilde PrincisDomu biedrs00.00.189807.04.1938

        31.07.1919 | Veimāras Republikas Konstitūcijas pieņemšanas diena

        Pievieno atmiņas

        03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus

        Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.

        Pievieno atmiņas

        30.10.1990 | На Лубянской площади в Москве установлен Соловецкий камень в память о жертвах политических репрессий

        Pievieno atmiņas

        14.05.2017 | Очередные церемонии установки табличек «Последнего адреса»

        Воскресенье, 14 мая в Москве и Петербурге происходит очередные церемонии установки табличек «Последнего адреса» - жертв государственного террора будут вспоминать у трех домов Москвы и четырех домов Петербурга.

        Pievieno atmiņas

        Birkas