Jānis Baltauss
- Dzimšanas datums:
- 25.08.1894
- Miršanas datums:
- 03.02.1938
- Papildu vārdi:
- Ян, Балтаус Янович, Baltausis
- Kategorijas:
- Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Jānis Baltauss , latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1894, Latvijā, nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3
***
Dzimis 1894. gadā Vecpiebalgā kurpnieka ģimenē. 1913. gadā Baltaušu ģimene pārbrauc uz Omsku, kur aizprecēta viena no māsām. 1916. gadā Baltausi iesauc cara armijā. lerindas apmācības viņš izbauda Sibīrijas strēlnieku vidē, bet drīz tiek nosūtīts uz latviešu strēlnieku 6.Tukuma pulku, kas piedalās sīvās kaujās Rīgas apkaimē. 1917. gadā pulku pārsviež uz Petrogradu. Pēc demobilizācijas Baltausis aizbrauc uz Omsku un iesaistās vietējo latviešu kultūras dzīvē, strādādams Omskas latviešu teātrī, kura aģitbrigāde apkalpo bijušās latviešu kolonijas.
1922. gadā Baltausis ierodas Maskavā, lai turpinātu izglītību skatuves mākslā. 17 gadus Jāņa Baltauša aktiera darbība saistīta ar Maskavas latviešu teātri «Skatuve» Radošo meklējumu ceļi ieti kopā ar aktieri un režisoru vecpiebaldzēnu Jāni Veidenu un citiem teātra aktieriem. Radīti daudzi neaizmirstami tēli.
Aktrise Elza Miške - Jāņa Baltauša dzīves biedre un viņa partnere daudzās lugās savā vēstulē raksta: «Ar Jāni Baltausi iepazinos 1922. gadā Maskavā studijā «Skatuve» un biju viena no viņa pedagogiem skatuves mākslas praktiskajās nodarbībās. Savas skatuves gaitas biju iesākusi 1918.gadā latviešu strādnieku teātrī. Biju viena no studijas «Skatuve» organizētājām, un tāpēc mans pienākums bija palīdzēt iesācējiem. Bet te nu gan pedagogam vajadzēja mācīties no audzināmā - tik spēcīgas un skaidras bija Baltauša dotības.»
Kopš 1925. gada Jāņa Baltauša un Elzas Miškes dzīves un darba celš ritējis vienkopus latviešu padomju teātra druvā. Pirms dažiem gadiem iznākušajā Elzas Miškes grāmatā dokumentāli aprakstīta latviešu teātra «Skatuve» tapšana un darbs līdz 1937. gadam. Baltausis tēlojis ap 70 lomu.
1930. gadā ar B. Lavreņeva lugu «Lūzums» pirmajā Vissavienības nacionālo teātru olimpiādē «Skatuve» izvirzījās triju labāko teātru vidū. Jānis Baltausis tēloja galveno lomu.
1935. gadā Jānim Baltausim kopā ar Ādolfu Vanadziņu un Robertu Bancānu piešķirts KPFSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka nosaukums.
No 1935. gada Baltausis pievēršas režijai. Kopā ar 0.Glāznieku viņš sagatavo Eidemaņa «Vilkus» un 1937. gadā sāk strādāt pie Raiņa «Zelta zirga», līdz kamēr ne par ko tiek nošauts kopā ar daudziem citiem "Skatuves" aktieriem.
---
Dzīvoja: Maskavā, Tveras bulvārī 9 -24.
Arestēts: 1937. gada 5. decembrī.
Notiesāts: Комиссией НКВД СССР и прокурора СССР 1938. gada 24. janvārī.
Inkriminēts: принадлежности к контрреволюционной националистической организации.
Nošauts: 1938. gada 3. februārī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.
Reabilitēts: 1956. gada 0. oktobrī.
Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон
Lietas numurs: том II, стр.81, место хранения дела - ГА РФ.
Avoti: memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jānis Baltauss | Dēls | |
| 2 |  | Kārlis Baltauss | Brālis, Darba biedrs | |
| 3 | Augusts Baltauss | Brālis | ||
| 4 |  | Elza Miške | Sieva | |
| 5 |  | Jānis Baltauss | Mazdēls | |
| 6 |  | Lidija Bērziņa | Darba biedrs | |
| 7 |  | Alekss Norts | Darba biedrs | |
| 8 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 9 |  | Oskars Zēbergs | Darba biedrs | |
| 10 |  | Ādolfs Vanadziņš | Darba biedrs | |
| 11 | Matilde Princis | Darba biedrs | ||
| 12 |  | Kārlis Krūmiņš | Darba biedrs | |
| 13 |  | Irma Balodis | Darba biedrs | |
| 14 | Eduards Birojs | Darba biedrs | ||
| 15 |  | Fricis Ulmanis | Darba biedrs | |
| 16 |  | Alberts Zvāgulis | Darba biedrs | |
| 17 |  | Zelma Boksberga | Darba biedrs | |
| 18 |  | Roberts Cīrulis | Darba biedrs | |
| 19 |  | Roberts Bancāns | Darba biedrs | |
| 20 |  | Marija Leiko | Darba biedrs, Domu biedrs | |
| 21 | Rūdolfs Bancāns | Darba biedrs | ||
| 22 |  | Elfrida Lessiņš | Darba biedrs | |
| 23 |  | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | |
| 24 |  | Augusts Krūmiņš | Darba biedrs | |
| 25 |  | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | |
| 26 |  | Andrejs Oše | Darba biedrs | |
| 27 |  | Zelma Zudrags | Darba biedrs | |
| 28 |  | Vilis Forstmanis | Darba biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.