Valdemārs Baltgalvs
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1911
- Miršanas datums:
- 28.02.1938
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Matveevich
- Papildu vārdi:
- Владимир Матвеевич Балтгалов, Voldemārs Baltgalvs
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Dzimis 1911. gadā, г. Рига; латыш; среднее;
театр 'Скатувэ': актер.
Dzīvoja: Москва, ул. Краснопролетарская, д. 6, кв. 1.
Arestēts: 1938. gada 16. janvārī.
Notiesāts: Комиссией НКВД СССР 1938. gada 15. februārī.
Inkriminēts: участии в латышской националистической организации.
Nošauts: 1938. gada 28. februārī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.
Reabilitēts: 1956. gada 3. novembrī.
Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон
Lietas numurs: том I, стр.43, место хранения дела - ГА РФ
Avoti: memo.ru
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Eduards Birojs | Darba biedrs | ||
2 | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | ||
3 | Oskars Zēbergs | Darba biedrs | ||
4 | Fricis Ulmanis | Darba biedrs | ||
5 | Alberts Zvāgulis | Darba biedrs | ||
6 | Matilde Princis | Darba biedrs | ||
7 | Marija Leiko | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
8 | Andrejs Oše | Darba biedrs | ||
9 | Osvalds Glāznieks | Darba biedrs | ||
10 | Roberts Cīrulis | Darba biedrs | ||
11 | Vilis Forstmanis | Darba biedrs | ||
12 | Elfrida Lessiņš | Darba biedrs | ||
13 | Rūdolfs Bancāns | Darba biedrs | ||
14 | Kārlis Baltauss | Darba biedrs | ||
15 | Roberts Bancāns | Darba biedrs | ||
16 | Zelma Zudrags | Darba biedrs | ||
17 | Irma Balodis | Darba biedrs | ||
18 | Kārlis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
19 | Ādolfs Vanadziņš | Darba biedrs | ||
20 | Augusts Krūmiņš | Darba biedrs | ||
21 | Lidija Bērziņa | Darba biedrs | ||
22 | Zelma Boksberga | Darba biedrs | ||
23 | Alekss Norts | Darba biedrs | ||
24 | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | ||
25 | Jānis Baltauss | Darba biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.