Eduards Birojs
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1898
- Miršanas datums:
- 04.11.1937
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Sandarmokh
Dzimis 1898. gadā Limbažos (Lemsal).
ВЧК darbinieks 1919-1922 gados, mācījās Вхутемаса fakultātē, literators, mākslinieks-karikatūrists, Наркомпроса (Совкино) kinosekcijas politkorektors, latviešu izdevniecības "Prometejs" redaktors, literārās daļas vadītājs latviešu teātrī "Skatuve".
Dzīvoja: Maskavā
Arestēts: 1936. gada 8. jūnijā.
Notiesāts: Военной Коллегией Верховного Суда СССР 1936. gada 13. novembrī.
Inkriminēts: по ст. ст. 17-58-8, 58-11 УК РСФСР.
Spriedums: 10 gadi cietumā.
Avots: Ленинградский мартиролог: 1937-1938
***
Apcietinājumā Solovkos.
Notiesāts: Особой тройкой УНКВД ЛО 1937. gada 10. oktobrī.
Spriedums: ВМН
Nošauts: 1937. gada 4. novembrī.
Apglabāts: Karēlijā (Сандармох).
Avots: Ленинградский мартиролог: 1937-1938
Avoti: memo.ru
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Krievijas latviešu teātris "Skatuve" | lv, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 2 |  | Alvils Ceplis | Darba biedrs | |
| 3 |  | Elizabete Andersone | Darba biedrs | |
| 4 | Jānis Neivalds | Darba biedrs | ||
| 5 | Ernest German | Darba biedrs | ||
| 6 | Kārlis Ozoliņš | Darba biedrs | ||
| 7 | Vilgelmina Seppe | Darba biedrs | ||
| 8 | Nikolaj Levin | Darba biedrs | ||
| 9 | Arvīds Lapkašs | Darba biedrs | ||
| 10 |  | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | |
| 11 |  | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | |
| 12 |  | Hermanis Tupe | Darba biedrs | |
| 13 |  | Ansis Feldmanis | Darba biedrs | |
| 14 |  | Paulīne Vārpiņa | Darba biedrs | |
| 15 |  | Pēteris Blūmfelds | Darba biedrs | |
| 16 |  | Alekss Norts | Darba biedrs | |
| 17 |  | Roberts Brēdermanis | Darba biedrs | |
| 18 | Leontīna Kalniņa | Darba biedrs | ||
| 19 |  | Jānis Baltauss | Darba biedrs | |
| 20 |  | Marija Leiko | Domu biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.