Ēriks Feldmanis
Ēriks Feldmanis
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1913
- Miršanas datums:
- 26.02.1938
- Tēva vārds:
- Fridriha dēls
- Papildu vārdi:
- Эрик, Фельдман Фридрихович
- Kategorijas:
- Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Maskavas latviešu teātra "Skatuve" aktieris
Feldmanis Ēriks, latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1913, Latvija, Rīga; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-26 "
Avoti: timenote.info, memo.ru
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Krievijas latviešu teātris "Skatuve" | lv, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Augusts Krūmiņš | Darba biedrs | |
| 2 |  | Alberts Zvāgulis | Darba biedrs | |
| 3 |  | Osvalds Glāznieks | Darba biedrs | |
| 4 |  | Nikolajs Zubovs | Darba biedrs | |
| 5 |  | Kārlis Krūmiņš | Darba biedrs | |
| 6 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 7 |  | Jānis Baltauss | Darba biedrs | |
| 8 |  | Ādolfs Vanadziņš | Darba biedrs | |
| 9 |  | Oskars Zēbergs | Darba biedrs | |
| 10 | Rūdolfs Bancāns | Darba biedrs | ||
| 11 |  | Zelma Boksberga | Darba biedrs | |
| 12 |  | Zelma Zudrags | Darba biedrs | |
| 13 | Marta Kalnina | Darba biedrs | ||
| 14 |  | Irma Balodis | Darba biedrs | |
| 15 |  | Kārlis Baltauss | Darba biedrs | |
| 16 |  | Andrejs Oše | Darba biedrs | |
| 17 |  | Fricis Ulmanis | Darba biedrs | |
| 18 |  | Roberts Bancāns | Darba biedrs | |
| 19 |  | Roberts Cīrulis | Darba biedrs | |
| 20 |  | Vilis Forstmanis | Darba biedrs | |
| 21 |  | Lidija Bērziņa | Darba biedrs | |
| 22 | Matilde Princis | Darba biedrs | ||
| 23 |  | Elfrida Lessiņš | Darba biedrs | |
| 24 | Eduards Birojs | Darba biedrs | ||
| 25 |  | Marija Leiko | Darba biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.