Elfrida Lessiņš
Elfrida Lessiņš
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1896
- Miršanas datums:
- 03.02.1938
- Tēva vārds:
- Augusta meita
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Avgustovna
- Papildu vārdi:
- Эльфрида Августовна Лессин, Elfrīda Lesiņa, Lessiņa, Лесиня, Skatuve
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Dzimis 1896. gadā, Латвия, Лифляндская губ., Валкский уезд, пос. при станице Польцмар (apdzīvota vieta Palsmane, Smiltenes novads) ; латышка; низшее;
Государственный латышский театр 'Скатувэ': секретарь.
Dzīvoja: Москва, Нижне-Кисловский пер., д. 5, кв. 23.
Arestēts: 1937. gada 8. decembrī.
Notiesāts: Комиссией НКВД СССР и прокурора СССР 1938. gada 24. janvārī.
Inkriminēts: принадлежности к латышской контрреволюционной националистической фашистской организации и проведении контрреволюционной работы.
Noslepkavota Butovas poligonā, kur īstenojot genocīda politiku pret dažādām nekrievu tautām, tika masveidā apšauti cilvēki - Nošauta kopā ar citiem teātra "Skatuve" aktieriem un tehniskiem darbiniekiem - 1938. gada 3. februārī.
Apglabāta: место захоронения - Московская обл., Бутово.
Reabilitēts: 1958. gada 0. maijā.
Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон
Lietas numurs: том I, стр.262, место хранения дела - ГА РФ.
***
Lesiņš Elfrīda, latviete, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1896, Latvija, Valkas novads; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 " pēdējā nodarbošanās, (krievu val.) Latviešu teātra "Skatuve" sekretāre-lietvede.
Avoti: memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Emīls Fross | Darba biedrs | |
| 2 |  | Alekss Norts | Darba biedrs | |
| 3 |  | Artūrs Rudzītis | Darba biedrs | |
| 4 |  | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | |
| 5 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 6 |  | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | |
| 7 |  | Jānis Baltauss | Darba biedrs | |
| 8 |  | Marija Leiko | Domu biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.