Zelma Boksberga
Zelma Boksberga
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1912
- Miršanas datums:
- 03.02.1938
- Tēva vārds:
- Vilhelma meita
- Papildu vārdi:
- Зельма, Боксберг Вильгельмовна
- Kategorijas:
- Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Boksberga Zelma, latviete, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1912, Latvija, Rīga; nošauta Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 "
Bija aktrise komunistu apšautajā Maskavas latviešu teātrī "Skatuve".
---
Zelma 1936.gada 9.aprīļa "Komunāru cīņā" (iznāk Maskavā) par sevi izsakās: "Uz pastāvīgu darbu teātrī "Skatuve" pārgāju 1933.gada vasarā. Šajā laikā man bijušas sekojošas lielās lomas: Anda — lugā „Pūt, vējiņi", Mare — "Pēc balles", Dullais Dauka tā paša nosaukuma inscenējumā un Edīte — "Valdības krīzē". Vislabākā mana loma — kolektīva preekfchsehdetaja Mare. Tanī var vislabāk dzīvot līdzi.
Visu laiku strādāju pie savas kvalifikācijas pacelšanas. Ārpus darba laika mācos mūziku. Piedalos teātra deju grupā. Esmu arī sienas avīzes redakcijas locekle. Mācos arī partijas vēstures pulciņā. Mans gala mērķis - izaugt par režisoru. Dzīvoju labi.Mani materiālie apstākļi atļauj man pirkt visu ko vēlos. Atliek nauda arī priekš teātra un kino, kurus apmeklēju diezgan bieži. Mājās lasu daiļliteratūru. Mums, padomju jauniešiem, ir ļoti lielas iespējas augt un mācīties. Ja tik vien grib, visu ko var sasniegt."
Avoti: timenote.info, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Emīls Fross | Darba biedrs | |
| 2 |  | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | |
| 3 |  | Alekss Norts | Darba biedrs | |
| 4 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 5 |  | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | |
| 6 |  | Jānis Baltauss | Darba biedrs | |
| 7 |  | Otīlija Leščinska | Paziņa | |
| 8 |  | Marija Leiko | Domu biedrs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.