Karls Lībknehts

Kārlis Lībknehts bija vācu politiķis. Viens no Vācijas Komunistiskās partijas dibinātājiem. Vilhelma Lībknehta dēls. Kopā ar Rozu Luksemburgu nogalināts, apspiežot Spartaka grupas sacelšanos Berlīnē 1919. gadā.

Dzimis Leipcigā. Studēja jurisprudenci un politekonomiju Leipcigā un Berlīnē. Doktora grādu aizstāvēja Vircburgā.

1899. gadā kopā ar brāli nodibināja jurista praksi.

1900. gadā apprecējās ar Jūliju Paradīzu.

Līdz sievas nāvei 1911. gadā kļuva divu dēlu un meitas tēvs.

1900. gadā iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Tiesās kā jurists aizstāvēja sociālistus. Rakstīja pret militārismu. Par rakstu Militarismus und Antimilitarismus 1907. gadā arestēts un uz 18 mēnešiem ieslodzīts Glācā. Būdams apcietinājumā, tika ievēlēts Prūsijas parlamentā.

1912. gadā tika ievēlēts Reihstāgā no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas un iekļāvās tās kreisajā spārnā. Neatbalstīja Vācijas piedalīšanos Pirmajā pasaules karā.

1914. gadā apprecējās otrreiz.

1914. gada beigās kopā ar Rozu Luksemburgu, Leo Jogihesu, Franci Mēringu un Klāru Cetkinu nodibināja Spartak grupu. Lībknehts tika arestēts, un, neskatoties uz deputāta imunitāti, nosūtits uz Austrumu fronti.

1915. gada oktobrī Lībknehtam tika ļauts atgriezties Vācijā.
Atkal arestēts par 1916. gada 1. maija demonstrācijas organizēšanu. Notiesāts uz diviem ar pus gadiem ieslodzījumā.

Atbrīvots no ieslodzījuma 1918. gada oktobrī, kad kanclers Maksimiliāns fon Bādens izsludināja politieslodzīto amnestiju. Izceļoties Novembra revolūcijai, Lībknehts un Luksemburga kļuva par Spartaka grupas līderiem.

1918. gada 9. oktobrī, dažas stundas pēc tam, kad Filips Šeidemanis Berlīnē no Reihstāga balkona proklamēja Veimāras republiku, Kārlis Lībknehts no Berlīnes pils balkona proklamēja "brīvo sociālistisko republiku" (Freie Sozialistische Republik).

Naktī no 1918. gada 31. decembra uz 1919. gada 1. janvāri Kārlis Lībknehts kopā ar domubiedriem nodibināja Vācijas Komunistisko partiju.

1919. gada 5. janvārī Berlīnē sākas t.s. Spartaka grupas sacelšanās, kuras vadībā nostājās Kārlis Lībknehts un Roza Luksemburga. Vācijas valdība Frīdriha Eberta vadībā ar brīvkorpusu palīdzību sacelšanos apspieda.

Kārlis Lībknehts un Roza Luksemburga tika arestēti un bez tiesas nošauti.