Johans Ādams Veishaupts

Johans Ādams Veishaupts bija filozofs, Iluminātu ordeņa dibinātājs Vācijā, Bavārijā. Vēlāk iesaistījies un bijis ietekmīgs arī vairākās Bavārijas masonu ložās.

Ādams Veishaupts dzimis Ingolštatē, Bavārijā, tiesību zinātņu profesora ģimenē. Viņa tēvs, Ingolštates universitātes tiesību profesors Johans Georgs Veishaupts (1717–1753) nomira, kad Ādamam bija tikai 5 gadi.

Pēc tēva nāves Ādams Veishaupts nonāca tēva kolēģa- mācītāja, Ingolštates universitātes tiesību zinātņu  profesora Johana Ādama, Ikštates brīvkunga, aizbildniecībā (godfather Johann Adam Freiherr von Ickstatt) Fon Ikštats bija Kristiāna Volfa Apgaismības filozofijas piekritējs un jau no bērnības ietekmēja Veishaupta uzskatus.

Veishaupts uzsāka oficiālo apmācību 7 gadu vecumā vietējā jezuītu skolā. Vēlāk viņš iestājās Ingolštates universitātē un 1768. gadā, 20 gadu vecumā, to beidza kā tiesību zinātņu doktors.

1770. gadā, (pēc nepārbaudītiem avotiem), Meijers Amšels Rotšilds bija iepazīstinājis Veishauptu ar frankistu kabalu un ieteicis viņam atjaunot veco Alumbrado (spāņu – „apgaismotie”) kustību, kuru sākotnēji 1492. gadā esot izveidojuši Spānijas marāni (kristietībā pārgājušie ebreji un mauri)

1772. gadā Veishaupts kļuva par tiesību zinātņu profesoru universitātē.

1773. gadā Veishaupts apprecējās ar Afru Sauzenhoferi no Eihštetes (Afra Sausenhofer von Eichstätt)

1773. gadā pāvests Klements XIV aizliedza jezuītu ordeņa darbību katoļu zemēs (pārsvarā aizliegums strādāja dienvidu valstīs), tadēļ tas pārcēlās uz protestantu teritorijām, tai skaitā uz Prūsiju, Kurzemi (Skaistkalne, Rīga, u.c.), u.c.

Veishaupts kļuva par kanonisko tiesību profesoru Ingolštates universitātē (pirms tam šajā postenī universitātē strādāja tikai jezuīti)

1775. gadā Veishaupts iepazinās ar Getingenes universitātes prodesora Johana Georga Heinriha Federa (Johann Georg Heinrich Feder) empīriskās filozofijas pamatprincipiem. Abi vēlāk kļuva par Kanta ideālisma teorijas oponentiem

1776. gada 1. majā tika dibināta Bavārijas iluminātu biedrība, jeb tobrīd- "Perfekcibilistu ordenis" (Bund der Perfektibilisten). Ordeņa pamatlicējs Veishaupts ("brālis Spartaks") tobrīd jau bija pazīstams deisma un cilvēku vienlīdzības uzskatu pārstāvis un līdz ar to viņa dibinātā organizācija ātri apvienoja līdzīgi domājošos un aktīvi propogandēja šos uzskatus.

Lai arī biedrība sludināja egalitārus uzskatus, savas eksistences sākuma posmā organizācija sastāvēja tikai no vietējās Ingolštates universitātes profesoriem. Ordenī iestājās visi profesori izņemot divus.

Organizācija iedibināja stingrus principus "spiegu" neielaišanai organizācijā- tā sastāvēja no nelielām jaunbiedru "šūnām", kurās zināja tikai vienu savu "skolotāju", bet nepazina citu "šūnu" biedrus vai organizācijas vadītājus. Šis princips kļuva populārs arī citās slepenās biedrībās.

1777. gadā Veishaupts iestājās Minhenes masonu ložā. Pateicoties barona Savērija fon Cvaka darbībai iluminātu ordenī iesaistījās liels daudzums masonu brāļu, kas veicināja ordeņa kvalitatīvu un kvantitatīvu izaugsmi. Pēc nepārbaudītiem avotiem,- Veishauptam kļūstot par „Grand Orient” biedru, iluminātus sācis finansēt Rotšilds.

Veishaupts un viņa domubiedri formulēja organizācijas mērķi - "cilvēka dabas perfekciju" caur izglītošanu, un "dabiskas komūnas" tipa valsts izveide bez centralizētas valdības un uzspiesti organizētas reliģijas.

1782. gadā pēc Vilhelmsbādes masonu kongresa daudzas Vācijas masonu ložas nokļuva iluminātu ietekmē.

1784. gadā pēc organizācijas iekšēja konflikta starp Veishauptu un viņa tuvāko palīgu baronu fon Knigi, pēdējais kopā ar saviem sekotājiem pamet ordeni.

Fon Knige it kā esot bijis neapmierināts, ka Veishauptam ordenī pieder gandrīz neierobežota vara, bet ordeņa uzplaukumam lielā mērā jāpateicas fon Kniges darbībai. Veishauptam savukārt nepatika ka fon Knige pārāk iedziļinās mistikā un okultismā.

Pēc skandāla aizgājušie publicēja virkni pamfletus par iluminātiem, kas piesaistīja Bavārijas policijas uzmanību - nevienas valsts vara nevarēja pieļaut slepenu un nekontrolētu biedrību pastāvēšanu.

Pēc vairāku brāļu aresta, kratīšanām to dzīvesvietās un ideoloģiskās literatūras konfiscēšanas tika veikta izmeklēšana, kuras rezultātā ordeni aizliedza Bavārijā un apkārtējās vācu valstīs.

Piemēram, tika atrasta t.s. "Sātana Derība"- jeb iluminātiem piedēvēta darbības programma Jaunās Pasaules kārtības iedibināšanai:

"Pirmais cilvēku pārvaldīšanas noslēpums ir sabiedriskās domas iegūšana, turklāt jāsēj ķildas, šaubas un pretrunīgi viedokļi tik ilgi, līdz cilvēki pilnībā apjuks un nolems, ka politikas jautājumos labāk vispār palikt bez personīgā viedokļa.

Jāuzbudina tautas neapmierinātība, jāizplata tukša, netīra un pretīga literatūra.

Preses uzdevums ir pierādīt ne-Iluminātu nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās.

Otrs noslēpums - jāizmanto visas cilvēku vājības, visas sliktās īpašības un kļūdas, līdz cilvēki pārstās saprast viens otru.

Jācīnās ar personības spēku, jo nav nekā bīstamāka par to. Ja personībai piemīt radošā garīgā enerģija, tā spēj sasniegt vairāk kā miljoni ļaužu..." (no A. Dzenis)

1784. Ādamam Veishauptam bija jāpamet universitātes profesora amats un jādodas trimdā.

Viņam patvērumu deva Saksijas- Gotas - Altenburgas hercogs Ernests II  (Duke Ernest II of Saxe-Gotha-Altenburg;1745–1804), tādēļ līdz mūža beigām Veishaupts dzīvoja Gotā un sarakstīja vairākas Iluminātu tematikai veltītas grāmatas

• Vollständige Geschichte der Verfolgung der Illuminaten in Bayern (1785)
• Apologie der Illuminaten (1786)
• Schilderung der Illuminaten (1786)
• Über Materialismus und Idealismus (1786)
• Einleitung zu meiner Apologie (1787)
• Kurze Rechtfertigung meiner Absichten (1787)
• Nachtrag zur Rechtfertigung meiner Absichten (1787)
• Das verbesserte System der Illuminaten (1787)
• Apologie des Misvergnügens und Übels (1787)
• Nachtrage von weitern Originalschriften, welche die Illuminatensekte überhaupt, sonderbar aber den Stifter derselben Adam Weishaupt, betreffen, und bey der auf dem Baron Bassusischen Schloß zu Sandersdorf, einem bekannten Illuminaten-Neste, vorgenommenen Visitation entdeckt, sofort auf Churfürstlich höchsten Befehl gedruckt und zum geheimen Archiv genommen worden sind … (1787)
• Über die Gründe und Gewißheit der Menschlichen Erkenntniß (1788)
• Über die Kantischen Anschauungen und Erscheinungen (1788)
• Zweifel über die Kantischen Begriffe von Zeit und Raum (1788)
• Pythagoras, oder Betrachtungen über die geheime Welt- und Regierungskunst (1790)
• Über Wahrheit und sittliche Vollkommenheit (1793)
• Über die Lehre von den Gründen und Ursachen aller Dinge (1794)
• Über die Selbsterkenntnis, ihre Hindernisse und Vorteile (1794)
• Die neuesten Arbeiten des Spartacus (d. i. Adam Weishaupt) und Philo (d. i. Adolph Freiherr von Knigge) in dem Illuminaten-Orden (1794, hrsg. Ludwig Adolf Christian Grolmann)
• Philo an die versammelten Repräsentanten des Wirtembergischen Volks (1797)
• Über die Zwecke oder Finalursachen (1797)
• Über die Hindernisse der baierischen Industrie und Bevölkerung (1802)
• Die Leuchte des Diogenes (1804)
• Über die Staats-Ausgaben und Auflagen (1817)
• Über das Besteuerungs-System (1818)

Adams Veishaupts līdz savai nāvei  dzīvojot emigrācijā turpināja vest polemiku presē, aizstāvot iluminātus.

Miris Gotā