Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

PSRS ģenerālis Vlasovs 1942. gada 13.jūlijā tika sagūstīts.

Atrodoties karagūstekņu nometnē Viņņicā, Vlasovs piekrita sadarboties ar vācu varas iestādēm.

1943. gada 27.februārī Vlasovs izlaida t. s. Smoļenskas deklarāciju, kurā aicināja cīnīties pret PSRS. Tomēr vācu varas iestādes nesteidzās organizēt krievu karaspēka daļas kaut arī aktīvi izmantoja Vlasovu propagandas cīņā. Heinrihs Himlers Krievijas atbrīvošanas armiju (Русская освободительная армия (РОА)) ļāva nodibināt tikai 1944. gada septembrī, kad karš praktiski bija zaudēts.

Lai gan pret komunistiem vācu pusē cīnīties bija gatavi arī emigrācijā esošie krievi, tie veidoja atsevišķas vienības.

1944. gada 14.novembrī Vlasovs publicēja t.s. Prāgas deklarāciju, ar kuru tika nodibināta Vlasova armija, jeb Krievijas Atbrīvošanas armija, kuras sastāvā bija vairāk kā 120,000 krievu karavīru.

Vienīgās kaujas pret PSRS armiju notika 1945. gada aprīlī pie Oderas, vēlāk armija atkāpās uz Prāgu. Kad sākās Prāgas sacelšanās, Vlasova karavīrī palīdzēja čehu nemierniekiem atbruņot vācu spēkus, bet, kad pilsētai tuvojās padomju armija, atkāpās uz rietumiem un padevās ASV un britu spēkiem. Lai gan Vlasovam bija iespēja izbēgt uz Spāniju, viņš vairākkārt atteicās no šādas iespējas, jo nolēma neatstāt savus padotos.

1945.g.12.maijā Vlasovu Austrijā arestēja padomju specdienesti, kad viņš atgriezās no pārrunām ar ASV pārstāvi. Amerikāņu konvojs nepretojās. Arī vairums Vlasova armijas karavīri tika izdoti PSRS.

1946. gada 2.augustā pēc tiesas lēmuma Vlasovs tika sodīts ar nāvi un nav reabilitēts.