Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Bombardēšana bija "atriebība" par Londonas, Koventrijas u.c. pilsētu uzlidojumiem (piemēram, kara sākumā, kad Lielbritānijai vēl nebija pretgaisa aizsardzības, Londona tika bombardēta neskaitāmas reizes; t.sk. visgarākā bija operācija Blitz- ar krievu degvielu apgādātie vācu uzlidojumi Londonai notika 57 naktis pēc kārtas.

Drēzdene veidojusies sorbu (Drježdźany) zvejnieku ciemata vietā 13. gs. sākumā. No 1485. gada Saksijas kūrfirsta rezidences pilsēta.

Pilsētā nebija militārās rūpniecības, tas bija kultūras, mākslas un zinātnes centrs, tāpēc pilnīgi pamatots ir viedoklis (piemēram, no Gintera Grasa puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par kara noziegumu.

Kara otrā fāzē, baltiešiem un vāciešiem atkāpjoties no Vācijas austrumu apgabaliem Drēzdene kļuva par patvērumu līdz 600,000 bēgļiem, līdz ar to nav iespējams noskaidrot cilvēku skaitu, kas atradās pilsētā.

3 dienās angļu un amerikāņu gaisa spēki (722 RAF un 527 USAAF bumbvedēji) uz vecpilsētu nometa 2431 tonnas sprāgstvielu un 1475.9 tonnas degmaisījumu. Sprāgstvielas bija paredzētas ēku spridzināšānai, bet degmaisījums, kurš tika izliets pēc tam- pilsētas izdedzināšānai, jo bojāto vecpilsētas ēku iekšpuse saturēja daudz koka konstrukciju.

Pēckara gados, VDR laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunotas. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi.

Lai gan sākotnēji abu pušu gan sabiedroto (ASV, UK, Krievija) un nacistu pusē tika rakstīts par simtiem tūkstošu upuru abu pušu propagandas nolūkos, vēsturnieki pēc rūpīgas materiālu izpētes raksta par ~22,000 bojāgājušiem un vairāk kā 200,000 palikušiem bez mājokļiem. Lai gan politkorektie vēsturnieki ir vienojušies par upuru skaitu, apstājoties pie 22.000, nav šaubu, ka patiesais upuru skaits ir krietni lielāks. Savā laikā vācu puse izvirzīja apgalvojumu par 500.000 noslepkavotiem pilsētas iedzīvotājiem Protams, britu un amerikāņu vēstures pētnieki šo skaitli nosauc par uzpūstu un propagandas ieroci. Taču, šis nosauktais skaitlis nav arī atspēkots.

Faktiski strīds par skaitli, par daudzumu demagoģiski aizved projām no pamatjautājuma par apzināti pastrādātu kara noziegumu, par kuru līdz šai dienai neviens nav atbildējis. 

2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi. Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas informācijas tehnoloģiju centru - vācu Silīcija ieleju.