Rūdolfs Ciemiņš

Dzimis Zvārtavas pagasta Bieriņos. Beidzis Valkas pilsētas skolu, mērnieku kursus.   

Krievu armijā dienējis no 1915. gada novembra - 1917. gadam, ieguvis virsnieka pakāpi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. decembrī, piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās.   

1919. gada 3. novembrī Spilves pļavās kā rotas komandieris ienaidnieka artilērijas un ložmetēju ugunī ieņēma augstāko, labi nocietināto Bolderājas kāpu dienvidrietumos no Sarkanu mājām, ieguva 2 ložmetējus un 2 mīnmetējus; pēc tam turpināja triecienu pāri Spilves pļavām, kur tuvcīņā ieņēma mežmalu un to noturēja līdz rezervju pienākšanai.

Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām.

Paaugstināts par kapteini, bet 1929. gadā par pulkvedi-leitnantu. 

1934. gada oktobrī iecelts par Jaunlatgales kara apriņķa pārvaldes priekšnieku. 

1940. gada jūnijā - oktobrī bijis Jelgavas-Bauskas apriņķa kara pārvaldes priekšnieks. 

Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījies, palicis Latvijā.

No 1941. gada jūlijā bijis Gaujienas pagasta nacionālo partizānu vadītājs.

No 1941. gada rudens Daugavpils prefekts.

1943. gadā pārcēlies uz Liezeri, bijis aizsargu nodaļas priekšnieks. Vēlāk dienējis vācu armijā, bijis virsnieks 2. latviešu robežsardzes pulkā. 

1944. gada vasarā aizbraucis uz Vāciju. 2. Pasaules kara beigās atradies Vācijā, Drēzdenē, kur 1945. gada 14. februārī sabiedroto uzlidojuma laikā gājis bojā.