Virs Montekasino tiek pacelts poļu karogs. Tiek atvērts Sabiedroto ceļš uz Romu

Montekasino klosteris, kurš atrodas netālu no Neapoles augstienē, bija stratēģiski svarīgs punkts, kas kontrolēja ceļus cauri ielejai uz Romu. Otrā Pasaules kara laikā tajā nocietinājās vācieši un padarīja to teju vai nepieejamu.

Kad 1943. gada jūlijā sabiedroto spēki uzsāka Itālijas kampaņu, viņi optimistiski cerēja līdz oktobrim būt Romā. Taču, jo tālāk uz ziemeļiem, jo sīkstāka kļuva vācu pretestība. Decembrī briti, amerikāņi un viņu sabiedrotie sasniedza tā dēvēto Ziemas līniju - lielisku kalnu aizsardzības pozīciju sistēmu, kurā atradās arī Montekasino. Sabiedroto virsnieki sprieda, ka vācieši rīkotos pagalam muļķīgi, ja neizmantotu šo kalnu citadeli. Tomēr - tieši tik muļķīgi vācieši šoreiz rīkojās- vācu spēku virspavēlnieks Vidusjūras reģionā feldmaršals Keselrings, lai novērstu pieminekļa izpostīšanu, bija pavēlējis vācu spēkiem abatijā neizvietoties.

1944. gada 15. februārī to bombardēja Sabiedroto Vidusjūras apvienoto gaisa spēku bumbvedēji.

Sabiedroto augstākajiem virsniekiem nebija vienota viedokļa par bombardēšanas nepieciešamību. Galu galā lēmumu pieņēma sauszemes spēku virspavēlnieks Itālijā, britu ģenerālis Herolds Aleksanders.

Unikālais arhīvs no klostera bija izvests jau savlaicīgi. Vatikāna valsts sekretārs kardināls Maljone sarunā ar Savienoto Valstu pārstāvi nosauca Montekasino sabombardēšanu par kolosālu kļūdu un vislielāko muļķību, un to grūti nākas apstrīdēt. Arī no militāri taktiskā viedokļa - pēc abatijas sagraušanas drupas patiešām ieņēma vācu 1. izpletņlēcēju divīzijas desantnieki, un pārvērta tās grūti ieņemamā aizsardzības pozīcijā.

Pēc vairāku mēnešu neveiksmīgām cīņām augstieni izdevās ieņemt poļu armijai ģenerāļa Andresa vadībā.

(autors: frgamenti no E. Liniņa radioieraksta)