Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politisks darbinieks, LKP sekretārs.

Pirmais LKP CK vadītājs okupētajā Latvijā. Tieši atbildīgs par Latvijas okupāciju, visiem Komunistiskās partijas un okupācijas režīma organizētajiem noziegumiem Latvijas teritorijā 1940.- 1971. gados.

1952.- 1971.g. PSKP CK loceklis.

Pēc LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem 1959. gadā atcelts no LKP CK Pirmā sekretāra amata, kļuvis par valdības vadītāju (Augstākās Padomes priekšsēdētāju) līdz 1970. gadam, taču saglabājis PSKP CK locekļa statusu līdz 1971.g.

7 sasaukumu PSRS Augstākās Padomes deputāts.

Par izcilu darbību okupācijas varas sastāvā ir vairākkārt apbalvots. 

Apbalvojumi:

• Sociālistiskā darba varonis,
• 7 (septiņu) Ļeņina ordeņu kavalieris,
• Oktobra revolūcijas ordeņa kavalieris,
• 1. pakāpes Tēvijas kara ordeņa kavalieris,
• 2 (divu) Darba Sarkanā karoga ordeņa kavalieris,
• Tautu Draudzības ordeņa kavalieris,
• Ordeņa Goda zīme kavalieris.

Kalnbērziņš dzimis Katlakalna pagastā strādnieka-enkurnieka daudzbērnu ģimenē. Beidzis 3 klases pagastskolā. No 1906.g. strādāja Rīgas ostā alus tirdzniecībā, no 1909.gada par enkurnieku. No 1912.g. ar tēvu piegādāja akmeņus Rīgas būvēm. Sākoties 1.pasaules karam vairākkārt atzīts par nederīgu karadienestam. Ar tēvu bija mobilizēts tiltu būvniecībā. (История латышских стрелков...)  Meitas Ilga, Rita, Aleksandra.

1917. gada aprīlī kļuvis par boļševiku partijas biedru. 

1919. gadā karojis Latvijā latviešu sarkano strēlnieku rindās, pēc tam 8. latviešu strēlnieku pulkā karojis pret Deņikinu.

No 1925. līdz 1928. gadam Latvijā LKP pagrīdes darbā.

1929. gadā beidzis Rietumtautu Komunistisko universitāti. 

1933. gadā beidzis Sarkanās Profesūras institūtu.

No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1936.gadā iesūtīts Latvijā veikt darbības pret Latvijas neatkarību.

1939. gadā Latvijas policija Kalnbērziņu arestēja un tiesa piesprieda ilgu cietumsodu.

1940.g. pēc PSRS okupācijas karaspēka ienākšanas Latvijā, Kalnbērziņš tiek atbrīvots no ieslodzījuma, tiek ievēlēts Tautas Saeimā un balso par Latvijas iekļaušanu PSRS.

No 1940. gada 21. jūnija kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru, tādēļ tieši atbildīgs, vadījis vai līdzdarbojies padomju okupantu veiktajās represijās pret Latvijas iedzīvotājiem no 21.06.1940 līdz 25.11.1959.

1937.gadā PSRS tiek arestēta sieva Ilga.

Bērni: Rita, Ilga, Roberts tobrīd ir vecumā no pusotra līdz 8 gadiem un tie tiek nodoti dažādos PSRS bērnunamos (K.Marksa bērnunams Nr.7 Voroņežas apgabalā).

Sieva Ilga pēc spīdzināšanas mirst Butirku cietumā. (citas ziņas, ka nošauta 1938.gadā Butovo.) Pēc 2.pasaules kara J.Kalnbērziņš bija pārliecināts, ka viņam nav neviena piederīgā.

Bērnus nejauši izdevās atgūt. Laikā, kad dēls Roberts gatavojās iestāties suvoroviešu skolā, vecākā meita Rita avīzē izlasīja, ka Latvijā CK 1.sekretārs ir Kalnbērziņš, un uzrakstīja viņam vēstuli. (No mazdēla - Maskavas mākslinieka J.Kalnberzina intervijas).

Roberts tiek nosūtīts uz "suvoroviešu" karaskolu, kur tiek izaudzināts par pārliecinātu padomju-krievu virsnieku, dienestu beidz pulkveža pakāpē. Darbs bija saistīts ar bruņojuma piegādi draudzīgajām Āfrikas un arābu valstīm. Viņa ģimenē dzimuši Jānis un Marija Kalnbērziņi, mazbērni - Roberts un Fjodors

Otrajā laulībā divas meitas - Velta un Aleksandra. Velta (dz.1948.g.) ir profesore Maskavas valsts universitātē, bija komiķa Zadornova pirmā sieva.

No 1941. līdz 1945. gadam Padomju armijas Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. PSKP CK locekļa kandidāts 1941.g.- 1952.g.

1952.- 1971.g. PSKP CK loceklis.

1959. gadā Kalnbērziņš tiek faktiski pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 

1970. gadā aizgājis pensijā, miris 1986. gada 4. februārī Rīgā.

Vēsturnieks Gatis Krūminš laikraksta Diena publikacijā - 

1940.gads Latvijā. Pateiktais un nepateiktais

raksta : 

Mazliet precizēšu dažas nianses par reiz  plašo rezonansi ieguvušo dokumentu, kurš apliecina, ka K.Ulmanis devis rīkojumu Latvijas Komunistiskās partijas kontā ieskaitīt 5000 latu. Dokuments atrodas Latvijas Valsts arhīvā12, noraidu jebkādus mēģinājumus apšaubīt tā autentiskumu. Summas pārskaitīšanu apliecina arī Valsts prezidenta sekretariāta izejošo rakstu reģistrs, ar 12.jūlija ierakstu nr.9293 tas atrodas jau citā — Latvijas Valsts vēstures arhīvā.13 Versija, ka dokuments viltots un to paveikuši čekisti, neiztur kritiku, jo tādā gadījumā būtu jānovilto ne tikai šis dokuments, bet arī vairāku simtu lapaspušu biezā reģistru grāmata, kā arī vairāki tūkstoši citu dokumentu, jo tiem būtu jāmaina kārtas numuri. Un galvenais — vai tad tas bija komunistiem izdevīgi panākt un publiskot, ka fašists K.Ulmanis viņiem devis naudu? Drīzāk gan otrādi.

Vēl kāda nianse — tas nebija K.Ulmaņa privāts ziedojums, bet Latvijas valsts, mūsdienu terminoloģijā — Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Vai K.Ulmani piespieda — ļoti jāapšauba. Okupanti kontrolēja lielās lietas, viņiem bija svarīgi, lai K.Ulmanis paraksta visus jau pieminētos likumus, to viņi neapšaubāmi kontrolēja, taču viņi bija atstājuši ievērojamu rīcības brīvību. To apliecina gan apžēlošanas lietu izskatīšana, gan lielās naudas summas, ar kurām joprojām operēja K.Ulmanis un viņa sekretariāts. Ievērojamas summas tika piešķirtas dažādiem mērķiem, piemēram, sūtniecībām, sabiedriskām organizācijām, grāmatu izdevniecībām, grūtībās nonākušām pašvaldībām, pensiju (dzīves vakara) fondam, Lāčplēša Kara ordeņa domei.

Tomēr palieku pie domām, ka ar šīs summas pārskaitīšanu K.Ulmanis vēlējās par sevi atgādināt, varbūt atgādināt par kādu viņam dotu solījumu, visticamāk — iespēju izceļot no valsts, protams, rietumu, nevis austrumu virzienā. K.Ulmaņa ārzemju pasi Tieslietu ministrijai nosūtīja trīs dienas pēc naudas pārveduma. Ar roku veiktā atzīme "Zaķis" dokumenta stūrī liecina, ka tas nogādāts Latvijas kompartijas vadītājam Jānim Kalnbērziņam personīgi — Zaķis bija viņa nelegālais segvārds, daudzos 1940.gada vasaras dokumentos viņš minēts kā Zaķis vai Kalnbērziņš — Zaķis. Jā, uz dokumenta nav paša K.Ulmaņa paraksta, taču dokumenta standarta forma tādu arī neparedzēja. K.Ulmanis parakstīja un vīzēja izsludināšanai valdības pieņemtos likumus, šos parakstus interesenti arhīvā var aplūkot.

2009. gada 28. februāris

šeit ir preses materiāli par Jāni Kalnbērziņu:

http://news.lv/search/results?q=J%C4%81nis+Kalnb%C4%93rzi%C5%86%C5%A1

http://www.barikadopedija.lv/raksti/J%C4%81nis_Kalnb%C4%93rzi%C5%86%C5%A1

 

***