Teodors Kalniņš

Dzimis Liezeres pagastā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru.

Bijis skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē, Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā. 

Krievu armijā iesaukts 1914. gada jūlijā, 295. Sviras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā, apbalvots ar Jura medaļas IV šķ., un Jura krusta IV šķ.

1915. gada septembrī komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. gada martā iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.

Bijis vada, rotas, beidzot bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.

Sasniedzis štābskapitāna pakāpi.  1917. gada decembrī atvaļināts.

Bijis skolotājs Cēsīs.

1918. gada vasarā darbojies pulkveža Brieža pretlielinieciskajā organizācijā Maskavā.

1919. gada pavasarī iestājies "Zaļajā" armijā, vadījis "zaļo" partizānu darbību. Latvijas armijā iestājies 1919. gada 28. jūnijā, norīkots uz Liepāju 3. Jelgavas kājnieku pulka komandā, vēlāk ieskaitīts par klases vadītāju Liepājas karaskolā.

Bermontiādes dienās uzņēmies Liepājas karaostas garnizona priekšnieka pienākumus, apstiprināts par Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljona komandieri, pēc tā pārformēšanas par 10. Aizputes kājnieku pulku vadījis vienību kaujās pret bermontiešiem.

1919. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Ar LKO II un III šķ. apbalvots par to. ka 1919. gada 4. novembrī , būdams karaostas nocietinātā rajona priekšnieks, ar sev padotiem spēkiem izturēja ienaidnieka pirmos uzbrukumus.

14. novembrī, kad ienaidnieka galvenie spēki izsita mūsu vienības no fortiem, ar izveicīgu manevrēšanu novirzīja mūsu daļas pret ienaidnieka spārnu; tā rezultātā mūsējie spēja sagrupēties, izšķirošā triecienā piespiest vāciešus bēgt un atbrīvot aplenkto pilsētu un tās garnizonu. 1925. gadā paaugstināts pulkveža pakāpē.

Bijis 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris.

1929. gadā beidzis kara akadēmiskos kursus. Vairākkārt izpildījis 4. Zemgales divīzijas komandiera pienākumus.

No 1932.- 1936. gadam bijis  virsnieku kursu priekšnieks, vēlāk pasniedzējs Augstākajā karaskolā.

1936. gada decembrī atvaļināts no armijas. Dzīvojis Jelgavā.

Piešķirta jaunsaimniecība  Liezeres pagastā.

Apbalvots ar TZO III šķ.

No 1941.- 1944. gadam bijis  Jelgavas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.  1943. gada martā atteicies no piedāvātā latviešu leģiona 2. divīzijas komandiera posteņa.

1944. gada septembrī no Rīgas izbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nonācis padomju okupācijas zonā un 1945. gada beigās ar ģimeni atgriezies Rīgā.

Tā paša gada 20. decembrī arestēts un notiesāts par sadarbošanos ar okupācijas varas iestādēm.

1956. gadā atbrīvots un atgriezies Jelgavā pie ģimenes, kur strādājis par slimnīcas tehnisko sekretāru, vēlāk par ātrās medicīniskās palīdzības stacijas sanitāru.

Miris Jelgavā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.