Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem

Latgales atbrīvošana sākās 1920.gada sākumā, kad 3.janvārī no lieliniekiem tika atbrīvota Daugavpils.

Cīņu turpinājumā 9.janvārī Latvijas armija ieņēma Viļaku, 10.janvārī - Varakļānus, 11.janvārī - Baltinavu un Viļānus, 14.janvārī - Abreni, 21.janvārī - Rēzekni, 26.janvārī - Ludzu, 30.janvārī - Zilupi.

Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem piemiņas dienā 21.janvārī pilsētā tiek izkārti valsts karogi.

***

Padomju Latvijas valdības veidošanu Latvijas lielinieku partijas centrālkomiteja Maskavā uzsāka pēc Staļina priekšlikuma partijas Krievijas biroja ārkārtas sēdē 1918. gada 23. novembrī, jo: 

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Ārkārtas sēdes laikā tika izveidots Latvijas revolucionārās Pagaidu valdības sastāvs, kurā ietilpa Pēteris Stučka, Fricis Roziņš, Oto Kārkliņš, Jūlijs Daniševskis, Jānis Lencmanis, Rūdolfs Endrups, Jānis Krūmiņš (Pilāts), Roberts Bauze, Dāvids Beika, Jānis Šilfs (Jaunzems), Kārlis Krastiņš (Viktors), Kārlis Pečaks.

1919. gada 3. janvārī "Jaunāko Ziņu" ievadraksts vēstīja:

"Baigā neziņā vecā Rīga uzsāk jaunu gadu. Ap viņu no jauna staigā kara dievs. Apstākļi frontē pēdējās dienās nav bijuši Rīgas aizstāvībai labvēlīgi. Krievijas Padomju valdības pulki ir pievirzījušies tuvu Rīgai un baumas par viņu drīzu ienākšanu kļūst arvienu neatlaidīgākas."

1919. gada sākums bija sarežģīts un traģisks laiks Latvijas brīvības cīņu vēsturē. Tikko kā dibinātajā valstī lauzās iekšā ienaidnieki — lielinieku bandas (ap 20 000 karavīru, no kuriem 12 000 — latviešu strēlnieki).

***

1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi. Tribunālā darbojās trīs cilvēki — priekšsēdētājs un divi locekļi, par savu revolucionārajam proletariātam tīkamo "darbu" viņi saņēma arī atalgojumu — priekšsēdis 1500 rubļus, bet abi pārējie — katrs 750 rubļus mēnesī.

Pie šīs represīvās struktūras bija piekomandēti arī 10 — 30 sarkanarmieši. Vēl pie tribunāla darbojās arī 1 — 2 rezerves locekļi, 4 — 8 izmeklētāji, tulks, sekretārs, lietveži u. c. Tribunāls formāli bija pakļauts Revolucionārajai kara padomei, kurā darbojās komunisti Daniševskis, Bauze, Daumanis, Avens, Stīga un Bērziņš.

***

Represijas īpaši pastiprinājās lielinieku varas pēdējos mēnešos.

1919. gada aprīlī un maijā norisinājās ķīlnieku masveida apšaušanas Rīgā un Jelgavā (P. Stučka stāsta, ka 13. aprīlī CK esot nolēmusi, atbildot uz vācu aeroplāna uzlidojumu, nogalināt vismaz 25 cilvēkus, un šī ir tikai viena no daudzām līdzīgām epizodēm).

Latviešu prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi.

Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632).

Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem.