Rūdolfs Endrups
Rūdolfs Endrups
- Dzimšanas datums:
- 20.06.1878
- Miršanas datums:
- 15.03.1938
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Janovich
- Papildu vārdi:
- Рудольф Янович Эндруп
- Kategorijas:
- Komunists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- "Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta
Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Rīgas padomes priekšsēdētājs (1917), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas (CK) Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Finanšu, vēlāk Pārtikas komisārs (1919).
Dzīvesgājums
Dzimis 1887. gada 20. jūnijā Lielauces pagastā. LSDSP biedrs no 1902. gada, partijas CK loceklis 1905. gada revolūcijas laikā.
No 1910. gada līdz 1914. gadam rediģēja žurnālu "Arodnieks". Pēc Februāra revolūcijas Rīgas padomes priekšsēdētājs un Iskolata loceklis (1917), LSPR valdības finansu, vēlāk pārtikas komisārs (1919).
Pēc Latvijas atstāšanas 1920. gadā Endrups darbojās Latvijas Komunistiskā partijas (LKP) CK ārzemju birojā Pleskavā un Kominternes Latvijas sekcijā.
1920. un 1930. gados vadīja LKP izdevniecības "Spartaks" un "Prometejs".
1936. gadā viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk apcietināja un it kā izsūtīja uz Gulaga nometni, kur viņš esot miris 1942. gada 27. jūnijā.
Pēc vēlāk noskaidrotiem faktiem R. Endrups nogalināts jau 1938. gadā Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros NKVD šautuvē "Komunarka"
***
Dzimis 1878. gadā, Курляндская губ., Туккумский уезд, усадьбе Содыни; латыш; низшее;
представитель КП Латвии в Коминтерне, на момент ареста персональный пенсионер.
Dzīvoja: Москва, Тихвинский пер., д. 11, кв. 23.
Arestēts: 1937. gada 3. decembrī.
Notiesāts: ВКВС СССР 1938. gada 15. martā.
Inkriminēts: шпионаже и участии в к.-р. организации.
Nošauts: 1938. gada 15. martā.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Reabilitēts: 1955. gada 0. novembrī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pēteris Stučka | Darba biedrs |
23.02.1918 | 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena"
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.
