Pēteris Stučka

Pēteris Stučka (dzimis 1865. gada 26. jūlijā Kokneses pag. Vecbirzniekos lielsaimnieka, koku tirgotāja ģimenē, miris 1932. gada 25. janvārī Maskavā) bija  jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors

1888. gadā beidz Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Kopā ar Jāni Pliekšānu bija atbildīgais redaktors laikrakstam "Dienas Lapa" (1888-1891 un 1895-1897).

1888.g. -1897. g. strādā par tiesas piesēdētāju

1897. gadā tiek arestēts kopā ar visu laikraksta redakciju par sociālisma ideju izplatīšanu, dalību Jaunajā strāvā un Liepājas streika atbalstīšanu. Pēc 7 apcietinājuma mēnešiem tiek nometināts Vjatkas guberņā uz 5 gadiem  

No 1903. gada līdz 1906. gadam dzīvo Vitebskā, policijas uzraudzībā. Piedalās LSDSP dibināšanas kongresā, tiek ievēlēts Centrālajā Komitejā (1904).

1906. gadā atgriežas Latvijā, Rīgā un vada Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kuru ir apvienojis ar Krievijas SDSP.

1907. gadā izsūtīja no Rīgas, dzīvo Pēterburgā, darbojās nelegālajā sociāldemokrātu presē. turpmāk kļuva par pārliecinātu lielinieku (boļševiku), tuvu Ļeņina līdzgaitnieku.

No 1915. gada darbojas Petrogradas boļševiku partijas sastāvā. 1917.g.2.febr. ievēlēts par Petrogradas Strādn.dep. padomes izpildkomitejas locekli. Rediģēja laikr. "Cīņa", vadīja LSD 13.konferenci Maskavā. Piedalījās Oktobra apvērsumā Petrogradā.

1917.g. nov, dec. KPFSR Tieslietu tautas komisārs; 1918.g.marts - aug., 1919-21 vietnieks.

Pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās. 1918. g. augustā KPFSR Ārlietu tautas komisārs.

1919.g. pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijas republikā - Krievijas izveidotās marionešu valsts - Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas  valdības vadītājs, viens no "sarkanā terora" organizētājiem lielinieku Rīgā.

1919.g. 3. janvāra pēcpusdienā Rīgā ienāca pirmā lielinieku jātnieku patruļa. Rīgā un Latvijā (izņemot nelielu teritoriju Kurzemē) sākās lielinieku laiki. Pirmos sarkano rīkojumus parakstīja Rīgas un Latvijas Revolucionārā kara komiteja. Saskaņā ar tiem "revolucionārajam proletariātam" izsniedza ieročus un lika arestēt visus Pagaidu valdības atbildīgos darbiniekus. To vietā nāca P. Stučkas valdība, kurā darbojās arī viņa vietnieki Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs) un Jūlijs Daniševskis, kara komisārs Kārlis Pētersons, zemkopības komisārs Fricis Roziņš, finanšu komisārs Rūdolfs Endrups, rūpniecības komisārs Dāvids Beika u. c. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā.

Stučkas Krievijā izveidotā marionešu valdība atcēla visus agrāko valdību likumus, paziņojot, ka Latvijā "mehāniski ir spēkā" visi Padomju Krievijā izdotie dekrēti.

Latviešu pretlielinieciski noskaņotā prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi. Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632). Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem

1923-1932 .g. pirmais KPFSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs. 1. Maskavas universitātes katedras vadītājs 1925-1931, profesors 1929.g. Padomju tiesību institūta dibinātājs, tā vadītājs no 1931.gada. Komun. Internacionāles izpildkomitejas loceklis 1920-1932.

Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. P.Stučkas vadībā Maskavā izdeva "Valsts un tiesību enciklopēdiju" 1925-30..

DARBI. Rakstu izlase, 1 - 7, Rīga, 1976-1984

Pētera Stučkas sieva bija Dora Stučka (dzim. Pliekšāne) — Raiņa māsa.

Latvijas PSR laikā Pētera Stučkas vārdā bija nosaukta Latvijas Universitāte, kā arī Aizkraukles pilsēta.

Pētera Stučkas vadībā tika izstrādāts PSRS Civillikums, par pamatu ņemot romiešu tiesības un Latvijas Republikas Civillikumu, tādējādi padarot Padomju Savienības civilo likumdošanu par ļoti progresīvu. Ņemot vērā civiltiesiko attiecību nosacīto raksturu totalitārā valstī - tās deklaratīvi spēja būt stabilas un nemainīgas daudzus gadus.

Avoti: wikipedia.org, news.lv (Sarkanie Rīgā, A. Bormane), Nacionālā enciklopēdija.