Pēteris Stučka
- Dzimšanas datums:
- 26.07.1865
- Miršanas datums:
- 25.01.1932
- Tēva vārds:
- Jānis
- Kategorijas:
- Advokāts (-e), Boļševiks, lielinieks, Izglītības darbinieks (-ce), Jurists, Komunists, PSKP CK loceklis, Profesors, Publicists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valdības loceklis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Pēteris Stučka (dzimis 1865. gada 26. jūlijā Kokneses pag. Vecbirzniekos lielsaimnieka, koku tirgotāja ģimenē, miris 1932. gada 25. janvārī Maskavā) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors
1888. gadā beidz Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Kopā ar Jāni Pliekšānu bija atbildīgais redaktors laikrakstam "Dienas Lapa" (1888-1891 un 1895-1897).
1888.g. -1897. g. strādā par tiesas piesēdētāju
1897. gadā tiek arestēts kopā ar visu laikraksta redakciju par sociālisma ideju izplatīšanu, dalību Jaunajā strāvā un Liepājas streika atbalstīšanu. Pēc 7 apcietinājuma mēnešiem tiek nometināts Vjatkas guberņā uz 5 gadiem
No 1903. gada līdz 1906. gadam dzīvo Vitebskā, policijas uzraudzībā. Piedalās LSDSP dibināšanas kongresā, tiek ievēlēts Centrālajā Komitejā (1904).
1906. gadā atgriežas Latvijā, Rīgā un vada Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kuru ir apvienojis ar Krievijas SDSP.
1907. gadā izsūtīja no Rīgas, dzīvo Pēterburgā, darbojās nelegālajā sociāldemokrātu presē. turpmāk kļuva par pārliecinātu lielinieku (boļševiku), tuvu Ļeņina līdzgaitnieku.
No 1915. gada darbojas Petrogradas boļševiku partijas sastāvā. 1917.g.2.febr. ievēlēts par Petrogradas Strādn.dep. padomes izpildkomitejas locekli. Rediģēja laikr. "Cīņa", vadīja LSD 13.konferenci Maskavā. Piedalījās Oktobra apvērsumā Petrogradā.
1917.g. nov, dec. KPFSR Tieslietu tautas komisārs; 1918.g.marts - aug., 1919-21 vietnieks.
Pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās. 1918. g. augustā KPFSR Ārlietu tautas komisārs.
1919.g. pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijas republikā - Krievijas izveidotās marionešu valsts - Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs, viens no "sarkanā terora" organizētājiem lielinieku Rīgā.
1919.g. 3. janvāra pēcpusdienā Rīgā ienāca pirmā lielinieku jātnieku patruļa. Rīgā un Latvijā (izņemot nelielu teritoriju Kurzemē) sākās lielinieku laiki. Pirmos sarkano rīkojumus parakstīja Rīgas un Latvijas Revolucionārā kara komiteja. Saskaņā ar tiem "revolucionārajam proletariātam" izsniedza ieročus un lika arestēt visus Pagaidu valdības atbildīgos darbiniekus. To vietā nāca P. Stučkas valdība, kurā darbojās arī viņa vietnieki Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs) un Jūlijs Daniševskis, kara komisārs Kārlis Pētersons, zemkopības komisārs Fricis Roziņš, finanšu komisārs Rūdolfs Endrups, rūpniecības komisārs Dāvids Beika u. c. Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā.
Stučkas Krievijā izveidotā marionešu valdība atcēla visus agrāko valdību likumus, paziņojot, ka Latvijā "mehāniski ir spēkā" visi Padomju Krievijā izdotie dekrēti.
Latviešu pretlielinieciski noskaņotā prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi. Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632). Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem
1923-1932 .g. pirmais KPFSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs. 1. Maskavas universitātes katedras vadītājs 1925-1931, profesors 1929.g. Padomju tiesību institūta dibinātājs, tā vadītājs no 1931.gada. Komun. Internacionāles izpildkomitejas loceklis 1920-1932.
Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. P.Stučkas vadībā Maskavā izdeva "Valsts un tiesību enciklopēdiju" 1925-30..
DARBI. Rakstu izlase, 1 - 7, Rīga, 1976-1984
Pētera Stučkas sieva bija Dora Stučka (dzim. Pliekšāne) — Raiņa māsa.
Latvijas PSR laikā Pētera Stučkas vārdā bija nosaukta Latvijas Universitāte, kā arī Aizkraukles pilsēta.
Pētera Stučkas vadībā tika izstrādāts PSRS Civillikums, par pamatu ņemot romiešu tiesības un Latvijas Republikas Civillikumu, tādējādi padarot Padomju Savienības civilo likumdošanu par ļoti progresīvu. Ņemot vērā civiltiesiko attiecību nosacīto raksturu totalitārā valstī - tās deklaratīvi spēja būt stabilas un nemainīgas daudzus gadus.
Avoti: wikipedia.org, news.lv (Sarkanie Rīgā, A. Bormane), Nacionālā enciklopēdija.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Rīgas Centrālcietums | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Stučka | Tēvs | ||
2 | Ieva Stučka | Māte | ||
3 | Dora Stučka | Sieva | ||
4 | Krišjānis Pliekšāns | Sievas/vīra tēvs | ||
5 | Dārta Pliekšāne | Sievas/vīra māte | ||
6 | Līze Pliekšāne | Svaine | ||
7 | Fricis Pliekšāns | Svainis | ||
8 | Kārlis Pliekšāns | Svainis | ||
9 | Rainis | Svainis, Darba biedrs, Studiju biedrs, Partiju biedrs | ||
10 | Fricis Roziņš | Darba biedrs | ||
11 | Jānis Lencmanis | Darba biedrs, Partiju biedrs | ||
12 | Jūlijs Daniševskis | Darba biedrs | ||
13 | Kārlis Pētersons | Darba biedrs | ||
14 | Jānis Pieče | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
15 | Jānis Jansons Brauns | Darba biedrs, Partiju biedrs | ||
16 | Rūdolfs Endrups | Darba biedrs | ||
17 | Juris Mežiņš | Darba biedrs | ||
18 | Oto Kārkliņš | Darba biedrs, Domu biedrs | ||
19 | Augusts Bēbelis | Paziņa | ||
20 | Elza Egle | Paziņa | ||
21 | Ernsts Ūdris | Paziņa, Domu biedrs | ||
22 | Ļevs Trockis | Paziņa, Partiju biedrs | ||
23 | Rūdolfs Egle | Paziņa | ||
24 | Kārlis Kasparsons | Darba ņēmējs | ||
25 | Anastasija Bicenko | Partiju biedrs, Domu biedrs | ||
26 | Ļeņins | Partiju biedrs | ||
27 | Fricis Menders | Partiju biedrs | ||
28 | Dāvids Beika | Partiju biedrs | ||
29 | Josifs Staļins | Partiju biedrs | ||
30 | Kārlis Roberts Eihe | Partiju biedrs | ||
31 | Mārtiņš Cīrulis | Partiju biedrs | ||
32 | Pranas Eidukevičius | Domu biedrs | ||
33 | Ādolfs Joffe | Domu biedrs | ||
34 | Jānis Zvīdra | Domu biedrs | ||
35 | Kārlis Akots | Domu biedrs | ||
36 | Jevgeņija Jegorova | Domu biedrs | ||
37 | Eduards Ernests Spredzis | Domu biedrs | ||
38 | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge | Pretinieks | ||
39 | Augusts Vinnigs | Pretinieks | ||
40 | Alfrēds Flečers | Pretinieks | ||
41 | Kārlis Ziediņš | Padotais | ||
42 | Detlavs Brantkalns | Padotais | ||
43 | Isaac Nachman Steinberg | Pēctecis |
29.08.1863 | Atklāj Rīgas Pilsētas teātra ēku. Vēlāk tajā izvietojas Latvijas Nacionālā opera un balets
16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums
Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas un boļševiku veiktā apvērsuma nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā un Polijā.
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs
08.02.1919 | P. Stučkas lielinieku pagaidu valdība nacionalizē Nacionālā teātra ēku. Par tā vadītāju ieceļ Andreju Upītu.
01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
10.09.1919 | Krievijas armijas "sarkanie latviešu strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā
28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes
30.11.1919 | Nacionālais teātris uzsāk savu darbību
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers