Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks

Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela.

Parkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas — Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priedes, arī papīra bērzs, Tatārijas kļava un citi.

"Iežogojuma vārtos ļaudis spiedās bariem iekšā, bet šie atdūrās uz kasi, no kuras bieži atskanēja kāda sievieša spēcīga balss: „Vīriem 20 kapeikas un sievām 10 kapeikas.” Lielākā daļa kāpa atkal pa trepēm zemē."

Ievērojamākais objekts parkā bija piemineklis 1905. gada revolūcijas pret Krievijas carismu cīnītājiem. 

Padomju laikā parka teritorija netika uzturēta (līdzīgi kā Ziedoņdārzs u.c. parki) un pamazām to varēja saukt par tādu kā degradētu teritoriju. Nogāzē pret Jāņa Asara ielu ziemā bija plaša nobrauktuve, kur rīdzinieki ar bērniem varēja vizināties ar kamaniņām.

Vēsturiski Rīgas centrālo daļu apjoza dzelceļš, atdalot Centru no pārējas pilsētas daļas. Tādējādi parka dislokācija veidojās pilsētas Centrālās daļas nomalē, aiz kuras sekoja nešķērsojamas dzelzceļa sliedes.