Liepājas kara ostā notiek stihiska matrožu sacelšanās pret virsnieku patvaļu

Apspiežot nošauj divus, apcietina-137 matrožus. Tas bija vienīgais nemieru gadījums krievu karaspēkā Latvijā visā 1905. g. revolūcijā.

***

Liepājas kara ostas žandarmērijas komandas priekšnieka vietas izpildītāja štabrotmistra Horvāta telegrammas Kurzemes guberņas žandarmērijas pārvaldei:

1905. gada 16. jūnijā (pēc vecā stila) 

«Pagājuša naktī bija visu sešu ekipāžu bruņots dumpis. Šaušana zalvēm visos virzienos, ir ievainotie un nogalinātie. Da|a dumpinieku izrāvās uz Liepāju. Izsaukts karaspēks leročus nepielietojām. Pagaidām kluss, vientuli šāvieni, iemesls - slikta pārtika. Pēterburgai ziņots.»

***

1905 gada 11. augustā (pēc vecā stila):
«Ostā klusu. Izplatīto uzsaukumu paraugus izsūtu. Tiesa apspriedās gandrīz 24 stundas un piesprieda 8 matrožiem nāves sodu. 19 — katorgas darbu, 1 — nodošanu disciplinārajā bataljonā, 26 ar 5 diennaktīm arestā, 80 tika attaisnoti. Spriedums nosūtīts kara ministram apstiprināšanai. Ostas priekšnieks veic pašus nopietnākos pasākumus, lai neļautu pūlim traucēt izpildīt spriedumu.»

***

Nāvessods tiek piespriests

• P. Dorofejevam,
• A.Aņenko,
• P. Tarasovam,
• I. Subotinam,
• U. Lazarevam,
• G. Kameņinam,
• J. Tkačovam un
• I. Spakovskim

Viens no sacelšanās vadītājiem matrozis Žurakovs cietumā mira no sitieniem, nesagaidījis tiesu.

***

Žandarmērijas komandas priekšnieka 1905. gada 22. jūnija ziņojums Kurzemes guberņas žandarmērijas pārvaldei. Ziņojumā uzsvērts, ka nemieru tiešais cēlonis ir visu ekipāžu (nemieros piedalījās visas sešas Liepājas ostā izvietotās matrožu ekipāžas) neapmierinātība ar savu priekšniecību «sakarā ar slikto pārtiku un ierobežojumiem doties atvaļinājumos uz pilsētu».

Nemieri sākās 1905. gada 15. jūnija vakarā, kad 1. ekipāžas matroži, sašutuši par nākamās dienas uzturam atvesto tārpaino ga|u, griezās pie dežurējošā
mlčmaņa Tarhova un nostājusies pagalmā, pieprasīja izsaukt ekipāžas komandieri 1. ranga kapteini Volčaskl. Ostā tai dienā dežurēja 15. ekipāža. Tās komandieris 1. ranga kapteinis Kuprejanovs pavēlēja Izsaukt apbruņotas savas ekipāžas rotas un kopā ar Volčaskl ieradās pie 1. ekipāžas. Matroži izklāstīja abiem kapteiņiem savas pretenzijas, bet tie prasīja pārtraukt «nekārtības» un vairākus matrožus lika ieslodzīt karceros.

Kuprejanovs savā ziņojumā rakstīja: «Ga|a, ko es apskatīju, patiešām bija slikta izskata, bet tumsā tārpus es tajā neredzēju un arī sevšķi nepūlējos tos saskatīt, jo pār savu pirmo pienākumu uzskatīju nekārtību pārtraukšanu.» 

***

Ostas komandieris Ireckis pēc karaspēka papildda|u ierašanās, 23. jūnijā šifrētā telegrammā Jūras lietu ministrijai ziņoja:

«Sastādījis ar pulka komandieri dislokāciju un sīki lepazīstinālls viņu ar ostas izvietojumu tādam gadījumam, ja pūlis (strādnieki) pievienotos matrožiem, todien pārliecināju katru ekipāžu atsevišķi Izdot vadoņus, apsolot lūgt cara apžēlošanu grēku nožēlotajiem; par pirmo ekipāžu nav nekādu cerību. Šodien sākās aresti pēc zinām, ko devusi leprlektējā izmeklēšana. Pieprasu sodīt vainīgos kara lauka tiesā. Pagaidām man jādarbojas loti uzmanīgi, jo man ir tikai 740 kājnieki un 2 kavalērijas eskadronl pret 4000 matrožiem un Liepājas ostas strādniekiem, kuri Jebkuru brīdi gatavi darboties kopā."

***

Plašas protesta kustības dēļ 80 no 137 tiesājamiem attaisnoja, bet pēc tiesas 8 matrožiem piespriesto nāves sodu mainīja pret katorgu. Pēc kara ministra 1905. gada 12. augusta rīkojuma 1300 matrožus no Liepājas nosūtīja uz Pēterburgu, kur viņus ieskaitīja kājnieku da|ās.