Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kaŗa pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20.aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīs latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkaŗošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķiŗama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums, tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā.

Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas.

Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem.

Pēc 700 gadiem no jauna veidojas mūsu tautas liktenis.

Pēc šiem 700 ciešanu un gaidīšanas gadiem ir jāpiepildās tautas kultūrālās atdzimšanas sapnim. Tagad, vai nekad! Kaŗa laukā jums, Latvijas dēli, jārada tagad tautas liktenis un slava. Jūs, vidzemnieki un latgalieši, kas druvās vēl izkaptis cilājat, un jūs, kurzemnieki, kam arkli jau atstāti rūsē tēvu tīrumos, - apmaināt izkaptis un arklu pret kareivja zobenu! Un visi, kas izkaisīti svešumā, bet kam sirds vēl pukst priekš dzimtenes, sniedzat roku uz cīņu! Jo vairāk esam zaudējuši, jo vairāk mums jāatgūst. Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas saņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā doties, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī gŗūtā bridī, paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim ,paši viņas liktenī!

“Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi!”

Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!

Ar savu patriotismu, savu uzticību caram un Krievijai un varonību cīņās pret mūsu vēsturisko ienaidnieku, latvieši ir pelnījuši iet kaŗā zem sava karoga. Vai tas nepilda mūsu sirdis ar lepnumu! Un kur lai latvietis ar lielāku prieku cīnītos, ja ne zem sava karoga? Kur lai viņš mīļāk noliek galvu, ja ne uz savas dzimtenes ežas! Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā!

Latvju dēli, atsaucaties, - pati dzimtene jūs sauci Un jūs, kas esat izklīduši pa tāliem svešiem lielceļiem un minat bēgļu tekas, - apstājaties: dzimtene jūs sauc!

“Tēvu zemei gŗūti laiki, dēliem jāiet palīgā!”

—Valsts domnieki: J.Goldmanis, J.Zālītis. , Pēterpilī. 19.jūlijā 1915.g.

(teksta autors: K. Skalbe)

*****************************

Pirmā Pasaules kara sākumā Krievijas impērijas karaspēks 1914. gadā iebruka Austrumprūsijā, bet jau drīz zaudēja iniciatīvu un kaujās zaudēja divas armijas un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas.

Tikai pirmajā kara gadā Krievijas armijas rindās Polijas teritorijā pēc dažādām aplēsēm tika nogalināti apmēram 20,000 latviešu, jo Krievija, tāpat, kā citas lielvalstis, kara gadījumā par "lielgabalu gaļu" vispirms pēc iespējas izmantoja savas impērijas mazākumtautības.

1914. gadā, sākoties karam Krievija "evakuēja" no karam atvēlētas teritorijas- Baltijas visas rūpnīcu iekārtas, lopus u.c., bet karot nespējīgos aizdzina "bēgļu gaitās".

Savukārt, visi jaunie vīrieši tika pakļauti iesaukšanai.

Krievijas Impērija daudzajos karos (Turku karš, Krimas karš, Japāņu-krievu karš) un 1905.-07. gada revolūcijā bija novājināta. Valstī valdīja neierobežota korupcija, tai skaitā militārā sektorā. 

Piemēram, Liepājas nocietinājumus un ostu, kuru sāka būvēt 1890. gadā  Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā (Порт императора Александра III) un kuras izveide izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu, būvēja uz zemes, kuru pirms būvniecības uzsākšanas bija lēti uzpirkušas militāristiem pietuvinātas personas, kuras jau vēlāk to pārdeva vairākas reizes dārgāk (līdzīgi miljonus joprojām pelna arī daži Latvijas politiķi;). Par spīti milzīgajiem tēriņiem, izbūvētajiem 8 fortiem un citai infrastruktūrai, šis darbs no militārā viedokļa bija bezjēdzīgs- jau pirmajās kara dienās vācu flote netraucēti apšaudīja pilsētu, bet sākoties sauszemes operācijai, krievi paši pilsētu pameta iepriekš uzspridzinot nocietinājumus, kuros bija ieguldīti milzīgi līdzekļi.

Liela Krievijas militāro operāciju problēma bija arī teju totāls tautas analfabētisms: pēc pēdējiem daudzmaz ticamiem tautas skaitīšanas datiem 1897.g., tikai ap 15-20% Krievijas iedzīvotāju prata lasīt (krievus lasīt iemācīja tikai "padomju vara"), salīdzinājumam- Baltijā, kurā spēkā bija t.s. "zviedru baznīcas likums" (kopš 1632. g.) un kurā dzimtbūšana jau bija atcelta sākot no 1816. gada, lasītprasme pārsniedza 90%

1915. gada 1. aprīlī Vācijas impērijas karaspēks iebruka Kurzemes guberņas teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu Jelgavu.

1915. gada 2.-3. aprīlī Krievijas impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās Daugavgrīvas apvienotie bataljoni, kuros pārsvarā dienēja latvieši.

1915. gada Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma Liepāju, krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar Ventu.

1915. gada 19. jūlijā Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicēja patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!". Straujais vācu uzbrukums izraisīja aptuveni puses Kurzemes iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās uz Vidzemes guberņu un Rīgu, tālāk uz Krieviju.

Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, armijas vadība atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. To vadību uzņēmās t.sk. krievu- japāņu karā u.c. operācijās pieredzējuši latviešu virsnieki (krievu- japāņu karā pie Japānas krastiem nācās cīnīties Baltijas kara flotei, kuras sastāvā dienēja vairāk kā 2000 latviešu, tai skaitā daudzi latviešu izcelsmes virsnieki).

1915. gada 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu un Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus.

1915. gada 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana, pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais.

1915. gada 12. septembrī vācu karaspēks ieņēma Jaunjelgavu, 23. oktobrī Ilūksti. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par Nāves salu).