Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas

Akihito ieņēma Japānas "Krizantēmu troni" 1989. gada 7. janvārī pēc sava tēva  Hirohito (arī Shōwa, (pēc ēras nosaukuma) 29.04.1901 – 07.01.1989) nāves. Atšķirībā no tēva, kurš bija imperators 2. Pasaules kara gados (kopš 1926. gada) un novaldīja 63 gadus līdz pat savai nāvei, Akihito no troņa atkāpās pats 30.04.2019., kas vairāk kā 1300 gadus vecajai (kopš 660. gada) Japānas valdnieku dinastijai ir visai rets gadījums. Iepriekšējo reizi no troņa par labu savam dēlam atkāpās Japanas imperators Kōkaku 1817. gadā 

31 gadu ilgusī Akihito valdīšanas Heisie ēra ("miera sasniegšanas ēra") beidzās plkst. 5 pēcpusdienā, kad imperators Tokijas pilī apmēram 300 politiķu un augstmaņu klātbūtnē īpašā ceremonijā paziņoja par savu atkāpšanos un Krizantēmu troņa nodošanu savam dēlam Princim Naruhito (šobrīd 59 gadus vecs). Naruhito būs 126. pēc kārtas Japānas monarhs (imperatora ciltskoks ir rakstiski fiksēts kopš 4. gadsimta, taču imperatora tituls ir kopš m.ē. 660. gada).

Atšķirībā no sava tēva Hirohito, kurš bija imperators Japānas "asiņainākajā" periodā,- iekarojot Ķīnas daļas, Koreju, Filipīnas u.c., Akihito bija pirmais Japānas valdnieks, kurš pēc ilgāka perioda apmeklēja Ķīnu un atvainojās par japāņu noziegumiem kara laikā. Līdzīgi viņš apmeklēja arī Koreju, Filipīnas, kurās aicināja uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un arī atzina Japānas vainu kara noziegumos, tādējādi izpelnoties zināmu nosodījumu no daļas japāņu militārpersonu puses, kuri uzskata, ka kara laika vardarbība atvainošanos neprasa.

"Kad vara tika nodota Akihito, viņš uzskatīja, ka Japānas nacionālajās interesēs ir atjaunot Japānas imperiālistiskās agresijas upuru pašcieņu un tādējādi atgūstot arī pašas Japānas pašcieņu. Tāpēc viņš ceļoja pa visu Āziju, cenšoties sadziedēt kara radītās brūces,"

"Naruhito ir neparasts un neatkarīgs domātājs. To var spriest pēc viņa sarakstītās grāmatas. Turklāt  mācījies ārzemēs. Viņš turpinās tēva iesākto ceļu, taču viņam noteikti būs arī savs atšķirīgais redzējums,"  Džefs Kingstons, ASV Tempļa universitātes Japānas studiju profesors 

Japānas Krizantēmu troni parasti manto valdnieka vecākais dēls, taču gadījumā, ja valdniekam dēļu nav, vai tie gājuši bojā, vietu ieņem kādi citi no tuvākajiem radiniekiem, tai skaitā tie var būt "ārlaulības bērni". Japānas valdniekiem parasti ir viena sieva, taču varēja būt arī vairākas konkubīnes; piemēram, Kōkaku, bija 1 sieva un 6 konkubīnes un kopumā 16 bērnu, no kuriem izdzīvoja viens- Ninkō, kurš ir arī Akihito (un Naruhito) sencis kopš iepriekšējās imperatora atkāpšanās 1817. gadā.