Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies
11. novembrī Francijā, dzelzceļa vagonā Kompjenas mežā tika parakstīts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tās dienas 11:00 stājās spēkā uguns pārtraukšana, un pretojošās armijas sāka atkāpties no savām pozīcijām. Kara stāvoklis starp abām pusēm turpinājās vēl nākamos septiņus mēnešus, līdz to beidzot pārtrauca Versaļas līgums 1919. gada 28. jūnijā.
Lai gan pasaulē pieņemt uzskatīt, ka pēc šī datuma turpinātā karadarbība Latvijas teritorijā ir "pilsoņu karš", taču tam īsti nevar piekrist,- par Latvijas teritoriju pret latviešiem un to sabiedrotajiem (angļiem, frančiem) turpināja cīnīties ārvalstu spēki (vācieši, "sarkanie" un "baltie" krievi), turklāt pretēji padomju okupācijas arī Latvijas Republikas laikā bieži noklusētajam, pēc Kompjenas pamiera kopā ar latviešiem sākotnēji cīnījās arī vietējais vācu landesvērs. Vairāki desmiti vietējo vācu tautības kareivji un virsnieki (aristokrāti, ne "pilsoņi") saņēmuši Lāčplēša Kara ordeņus par cīņām Latvijas valsts labā.
1918. gada decembrī jau par neatkarīgu pasludinātajā Latvijas teritorijā iebruka Sarkanās Armijas vienības. Lai arī Sarkanarmijas sastāvā bija vairāki pulki ar latviešu izcelsmes strēlniekiem, tie bija Krievijas pilsoņi, kuri cīnījās Padomju Krievijas (ārvalsts) interesēs un bija pakļautas Padomju Krievijas Rietumu frontes pavēlniekam Vladimiram Gitisam.
Daudzi tūkstoši Sarkanās armijas sastāvā iekļauto latviešu strēlnieku dezertēja, jo samērā ātri apjauta, ka ir apmānīti un cīnās par Krievijas interesēm, nevis pret "vāciešiem", tai skaitā jau 1919.g. jūlijā pārbēga Krievijas izveidotās marionešu "Padomju Latvijas armijas" virspavēlnieks Pēteris Slavēns. 1921. gadā arī Slavēna tiešais priekšnieks Pēteris Avēns (pēc "Padomju Latvijas armijas" izveides 1919. gada 6. janvārī - virspavēlnieka J.Vācieša palīgs)- atgriezās Latvijā.
Zīmīgi, ka tieši gadu vēlāk Rīga tika atbrīvota no Bermonta - Avalova "Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas" spēkiem, kuri bija nodevuši Krievijas "balto" virspavēlniecības (Judeņiča) pavēles un faktiski turpināja karu Vācijas apgādāti un interesēs,- tātad arī ārvalsts interesēs, kurām ar Latvijas (vai pat Krievijas impērijas "iekšējām"- pilsoņu lietām) bija mazs sakars.
Latvija 1919. gada decembrī pieteica karu Vācijai, kas papildus apliecina tēzi par 1. Pasaules kara turpinājumu Latvijas teritorijā vismaz līdz pat 1920. gada janvārim.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge |