Gadu pēc angļu un īru līguma noslēgšanas nodibināta Īrijas brīvvalsts

Īrija (Éire), oficiāli Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Mūsdienu Īrijas valsts aizņem piecas sestdaļas no Īrijas salas. Salas ziemeļaustrumos atrodas Ziemeļīrija — Apvienotās Karalistes daļa. Salas dalīšana notika 1921. gadā, kad nodibināja mūsdienu Īrijas valsti. Rietumos tā robežojas ar Atlantijas okeānu, bet austrumos — ar Īrijas jūru un Sentdžordža šaurumu.

Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudējuši savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), tomēr saliedējušies ap katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu.

Agrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā.

1801. gadā Īrija tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē. Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Rezultātā īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

....

Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.

1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.

1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu.

1914. gadā autonomijas likumprojektu apstiprināja, bet 1. Pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

1916. gadā notika Lieldienu sacelšanās, kura beidzās ar neatkarības cīnītāju sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem

1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas noveda pie Īrijas Neatkarības kara.

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Drīzumā sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.