Pastāsti par vietu
lv

Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
25.11.1919

1919. g. novembra vidū, turpinoties bermontiešu sakāvei pie Rīgas un no tās dienvidu virzienā, Latvijā ieradās Baltijas reģiona sabiedroto komisija ģenerāļa A. Nisela vadībā, lai vienotos par Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas (RBA) daļu evakuāciju no Latvijas.

1919. gada 17.-18. novembra naktī- Latvijas Republikas pirmajā gadadienā,- no Rīgas izdzītā un Bausku atkāpjoties pametusī Rietumkrievijas brībprātīgo armija sāka  pretuzbrukumu latviešu spēkiem no savas dislokācijas vietas- Jelgavas vairākos virzienos. Smagas kaujas notika pie Skuju kroga (skolas) pie Dalbes, pie Vareļiem, netālu no Garozas, kā arī Valgundes virzienā. Lai gan RBA bija ieroču un skaitliskais pārsvars, smagās cīņās un zaudējot desmitiem kritušo, latviešiem izdevās pozīcijas noturēt.

1919.g. 19. novembrī P. Bermonts—Avalovs atkāpās no Rietumkrievijas brībprātīgo armijas pavēlnieka amata un Vācija (Veimāras republika) paziņoja, ka Rietumkrievijas arnijas militārie formējumi pāriet tiešā Veimāras republikas ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta Valtera fon Eberharta pakļautībā.

Ģenerālis Eberharts ierosināja pārtraukt karadarbību naktī no 19. uz 20. novembri un sākt pamiera sarunas ar Latvijas Pagaidu valdību. Lai izvairītos no kļūdas, ko Sabiedrotie un Ulmaņa Pagaidu valdība pieļāva, noslēdzot "Strazdumuižas pamieru" (līgums, ar kuru Ziemeļvidzemes un Igaunijas spēki pārtrauca veiksmīgos uzbrukumus, ļaujot krievu- vācu (Bermonta - Golca vadībā) spēkiem pārgrupēties un ieņemt visu Zemgali un pat Rīgas daļu-Pārdaugavu), radiogrammu Latvijas valdība atstāja bez atbildes.

1919. g. 21. novembrī Latvijas armija uzsāka uzbrukumu Zemgalē, izdzenot armijas daļas no Jelgavas, bet nākamajā dienā — no Tukuma.

1919. g. 25. novembrī, tā kā Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas daļas (t. sk. Vācijas armijas 6. rezerves korpusa karavīri) juridiski bija Veimāras republikas pakļautībā, taču turpināja pretoties Latvijas karaspēkam, Latvija pieteica karu Vācijai. 

***

Atkārtoti jāuzsver, ka baltvāciešu vienības un to veidotais Landesvērs jau jūlijā bija iekļauts Latvijas Armijas sastāvā, pēc Cēsu kaujām un Strazdumuižas pamiera noslēgšanas. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem, kurā nozīmīgāko lomu spēlēja vācu un baltvācu spēki, Cēsu kaujās Landesvēra nozīmīgākās kaujas vienības, piemēram Līvena vienība atteicās piedalīties, uzsverot, ka baltvācu landesvēra mērķis ir cīnīties pret lieliniekiem, ne pret igauņiem vai latviešiem. 

Turpinoties nesaskaņām starp baltvācu un latviešu vienībām, kuru iniciatori faktiski vienmēr bija latvieši, vairums baltvāciešu vienību tika izformētas un tie pārgāja latviešu vienībās. Par cīņām pret Krievijas lieliniekiem vairāk kā 70 baltvācu izcelsmes kareivji un virsnieki tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni (pēc skaita faktiski otra "visvairāk apbalvotā" tauta aiz latviešiem, ar LKOK apbalvoti arī ap 20 Latvijas krievu, taču proporcionāli to skaits ir vēl mazāks, ja ņem vērā, ka absolūtais vairums baltvāciešu bija izsūtīti no Latvijas teritorijas jau 1915. gadā, kurpretī krievus cara organizētās deportācijas neskāra).

Pats kara pieteikums tiek dažādi interpretēts, īpaši vēsturnieku aprindās.

Vairums uzskata, ka pašās kara beigās tas bija lieki, ka tas sarežģījis attiecības arī ar Sabiedrotajiem. Taču no mūsdienu Latvijas republikas un latviešu viedokļa skaidrs, ka šīs solis vērtējams pozitīvi- Latvija tādējādi papildus (primāri tās mainīja Niedras valdības izveide) izbeidza visas parakstītās un iedomātās vienošanās ar Vāciju (pilsoņa statuss, zeme Vācijas vācu brīvprātīgajiem, kuri neapšaubāmi bija varonīgi cīnījušies t.sk. pret "sarkano mēri"- lieliniekiem  u.c.). 

Respektīvi, vairs nebija jāpierāda, ka Vācijas vācieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sastāvā paši bija pārkāpuši vienošanos ar Latvijas pagaidu valdību- gan to gāžot un izveidojot Borkovska un Niedras valdības, gan vēlāk uzsākot karadarbību pret neatkarīgās Latvijas karaspēka daļu.

Novembra beigās bija atbrīvota praktiski visa Kurzeme.

1919. g. 30. novembrī Baltijas reģiona sabiedroto komisija uzstāja, ka "latviešu karaspēkam nekavējoties jāpārtrauc uzbrukuma rakstura darbība pret krievu un vācu karaspēku", taču bija jau par vēlu, šis ieteikums netika ņemts vērā un Vācijas (Rietumkrievijas) spēki tika pilnībā izdzīti no Latvijas.

Decembra sākumā pēdējās Rietumkrievijas armijas daļas šķērsoja Latvijas—Lietuvas un tā laika Latvijas—Klaipēdas apgabala robežas pie Palangas.

1919. g. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu Lietuvas teritorijā, izņemot atsevišķus virsniekus, kuri kā konsultanti piedalījās Lietuvas atbrīvošanā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātniVēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni20.11.2020lv
2Latvija paraksta Šengenas līgumuLatvija paraksta Šengenas līgumu21.12.2007lv, pl
3Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
4Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
5Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
6
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
7Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
8Katlakalnā čekisti 1941.gadā latviešu patriotus aprakuši pusdzīvusKatlakalnā čekisti 1941.gadā latviešu patriotus aprakuši pusdzīvus30.07.1941lv
9Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”01.09.1939lv
10Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
11Tiek atklāts tilts pār Daugavu JēkabpilīTiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī16.11.1936lv
12Dundagā viesojas Kārlis UlmanisDundagā viesojas Kārlis Ulmanis02.08.1936lv
13Igaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiemIgaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiem05.03.1926lv
14Klaipēdas sacelšanās. Lietuva "atkaro" no Francijas Mēmeles (Klaipēdas) apgabaluKlaipēdas sacelšanās. Lietuva "atkaro" no Francijas Mēmeles (Klaipēdas) apgabalu15.01.1923lv
15Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājumsPie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums27.04.1921lv
16Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
17Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgumsTiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
18Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
19Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
20Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv, latvianhistory.com

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs OšiņšNikolajs Ošiņš05.08.190116.10.1941en, lv, ru
    2Jēkabs KajaksJēkabs Kajaks11.11.189515.03.1970lv
    3Arvīds KandelisArvīds Kandelis24.06.189300.00.1974lv
    4Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    6Pāvels Bermonts - AvalovsPāvels Bermonts - Avalovs04.03.187727.12.1973de, en, fr, lt, lv, ru
    7Valters Henrijs KovansValters Henrijs Kovans11.06.187114.02.1956en, lv
    8Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas