Nikolajs Ošiņš
- Dzimšanas datums:
- 05.08.1901
- Miršanas datums:
- 16.10.1941
- Tēva vārds:
- Reinholds
- Papildu vārdi:
- Николай Рейнгольдович Ошиньш
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- "Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta
OŠIŅŠ NIKOLAJS Reinholda dēls 9. Rēzeknes kājn. pulka seržants.
Ordenis LKOK piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1901. g. 5. aug. Rīgā tirgotāja ģimenē.
Mācījies Nikolaja ģimnāzijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
1919. g. 15. okt. kaujā ar vāciešiem Bolderājas raj. O. pēc 9. Rēzeknes kājn. pulka vada komandiera ievainošanas uzņēmās komandēšanu, vada priekšgalā triecienā izsita ienaidnieku no Bolderājas ZA daļas, pēc tam arī no Bolderājas kāpām, saņēma vairākus gūstekņus un ieguva trofejas. Vēlāk mācījies karaskolā, beidzis virsnieku kursus.
1936. g. ieskaitīts bataljona komandieru kursos.
Dienējis 6. Rīgas kājn. pulkā.
Apbalv. ar
- LKOK
- TZO V šķ.,
- Viestura ordeni,
- Aizsargu Nopelnu krustu.
- Lietuvas un Zviedrijas ordeņiem.
Piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.
Darbojies Latvijas skolotāju slimokasē, Latvijas Sarkanā Krusta valdē. LKOK biedrības revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1937. g. 5. Rīgas aizsargu pulka komandiera palīgs.
1940.-1941. g. tehniķis Rīgas celtniecības trestā Nr. 7.
1941. g. 25. apr. arestēts.
1941. g. 29. jūl. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija piesprieda Ošiņam nāvessodu.
Nošauts Maskavā 1941. g. 16. okt.
***
Dzimis 1901. gadā, г. Рига; латыш; среднее;
техник в стройконторе.
Dzīvoja: Рига, ул. Эзермалас, д. 51, кв. 1.
Arestēts: 1941. gada 21. aprīlī.
Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 29. jūlijā.
Inkriminēts: участии в к.-р. заговорщической организации.
Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
***
* 1901. VIII 05. Rīgā; S. Lilija Alma dz. Ufers. + 1941. X 16. Maskavā.
1919. VI 03. Skolnieku rotas karavīrs,
1919. VII 14. Atsevišķā VII bataljona skolnieku rotas karavīrs,
1919. VIII 08. Rēzeknes kājnieku pulka skolnieku rotas karavīrs,
1919. XII 05. Kara skolas I rotas kadets,
1920. V 01. Kadets kaprālis,
1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd.1920. V 22.,
1920. V 20. Rīgas kājnieku pulka Velosipēdistu rotas vada komandieris,
1921. IV 01. Instruktoru rotas vada komandieris,
1922. IX 27. beidzis Virsnieku kursus ar I šķīru,
1922. X 24. Ložmetēju rotas vada komandieris,
1922. III 14. Kara skolas ložmetēju rotas vada komandieris,
1923. II 24. ieroču pārzinis,
1923. III 31. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1922. XII 01.,
1923. VIII 23. Virsnieku ložmetēju kursu grupas vadītājs,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1924. XI 11. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķīru # 1698,
1926. kājnieku nodaļas grupas vadītājs,
1928. XI 28. apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņas 10.gadu
jubilejas medali,
1929. IX 21. beidzis Virsnieku ložmetēju kursus,
1929. XI 21. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1926. III 21.,
1930. X 01. Virsnieku vietnieku kursu II rotas komandieris,
1931. II 15. Kara ierēdņu kursu rotas komandieris,
1931. IX 11. Rīgas kājnieku pulka III Ložmetēju rotas komandieris,
1931. X 03. piekomandēts Kara skolas virsdienestu instruktoru kursu vadītājs,
1932.VIII 23. pulka tieslietu darbvedis,
1932. apbalvots ar Zviedrijas Šķēpa II šķiras bruņinieku krustu,
1934. XI 11. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķīru #3321,
1934. XI 13. apbalvots ar Aizsargu organizācijas „Nopelnu Krustu”,
1935. V 18. Kājnieku baterijas komandieris,
1935. IX 23. beidzis ļoti sekmīgi Kājnieku baterijas virsnieku kursus,
1936. XI 01. Instruktoru rotas komandieris,
1937. I 30. beidzis sekmīgi bataljonu komandieru kursus,
1937. V 22. piekomandēts Aizsargu organizācijai, Rīgas aizsargu pulka
komandiera palīgs,
1938. XI 16. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķīru # 63 ar šķēpiem,
1940. V 09. apbalvots ar Lietuvas Šauļu zvaigzni,
1940. VII 15. atkomandēts no Aizsargu organizācijas,
1940. IX 16. Rotas III komandiera palīgs,
1940. X 19. atvaļināts,
1940/1941. Celtniecības organizācijas tehniķis,
1941. apcietināts,
1941. VII 29. piespriests nāves sods.
Lāčplēša kara ordeņa biedrības revīzijas komisijas priekšnieks,
Latvijas Sarkanā Krusta valdes loceklis.
Avots: LVVA 1491-1-90-289, 5601-1-4566.;
„Latviešu karavīrs otrā Pasaules karā”, Trimdā, 1970/1989.;
V. Eihenbauma arhīvs # 3908.
Avoti: memo.ru, biographien.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andris Ošiņš | Dēls |
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon
Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka
22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka
25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai
30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas
03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.