Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus

Līdztekus latviešiemi tiek nošauti arī vairāki citu tautu (baltkrievu, ebreju) virsnieki, kuri iepriekš strādājuši PSRS izlūkdienestā. Vairums no nošautajiem 1940. gadā bija ieskaitīti PSRS armijā un aizsūtīti uz Maskavu "uz mācībām". Latviešu vientiesība ("katrs paliekam savās vietās') un pat pasīvs kolaboracionisms Krievijas komunistiem kārtējo reizi tika "adekvāti novērtēti", pretstatā tā paša laika somu vai 21. gadsimtā- čečenu cīnītājiem un pat militārajiem līderiem. Cienīts tiek tikai pārliecinošs pretspars un šo militāro līderu radīti pietiekami daudz upuru iebrukušo Krievijas spēku rindās.

***

Pēc Latvijas okupācijas 1940. un 1941. gadā tika represēti vismaz 4665 Latvijas armijas karavīri (1086 virsnieki, 3579 instruktori un kareivji), starp kuriem bija 23 ģenerāļi, viens admirālis, vismaz 50 pulkveži, vairāk kā 100 pulkvežleitnanti.

Vismaz 52 virsnieki un 102 instruktori un kareivji tika noslepkavoti Latvijā, un vinu dažkārt spīdzināšanās līdz nepazīšanai izkropļotie ķermeņi tika atrasti pēc Latviju okupējušās PSRS Sarkanas armijas bēgšanas no valsts 1941. gadā.

Komunistu veiktās represijas gan armijā, gan pret Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmējiem un intelektuāļiem bija viens no iemesliem latviešu aktīvai un  pārliecinošai dalībai Vācijas leģionu rindās, cīnoties pret krieviem 2. Pasaules kara laikā. Diemžēl, K. Ulmaņa politiskā nodevība karam sākoties un Sabiedroto neieinteresētība karu turpināt, līdz tiek sakauta otra kara aizsācēja un sākotnējā Vācijas ideoloģiskā sabiedrotā - komunistiskā PSRS, neļāva Latvijai atgūt neatkarību vēl 50 gadus pēc kara un pašu Krieviju (PSRS) un tās okupēto Austrumeiropu nolēma ievērojamai atpalicībai visās zinātnes un  tautsaimniecības jomās.

***

No vairāk nekā 20 uz Maskavas "kursiem" nosūtītajiem virsniekiem netika represēti tikai

• O. Ūdentiņš,
• K. Priedītis,
• R. Lielbiksis un
• V. Bruņinieks.

Kāpēc šāda diferencēta pieeja - līdz šodienai jautājums vēl nav noskaidrots. Nav pamata absolutizēt pieņēmumu, ka šie "dzīvi palikušie" būtu bijuši čekas ziņotāji vai uzticības personas, kā tas dažviet vēstures literatūrā ir minēts. 

A. Bambals

***

Vienlaikus zināms, ka 1940.g. 17. jūnijā plkst. 13:00 Latvijas armijas pulkvedis Otto Ūdentiņš un Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs Jonišķu dzelzceļa stacijā parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu - tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.

Otto Ūdentiņš 1940. g. paaugstināts par ģenerāli un 1941. g. decembra līdz 1946. g, martam bija Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijas pasniedzējs Maskavā 1946.-1956. g. atgriezās Rīgā, LVU Kara katedras priekšnieks, pēc tam pensijā.

Par nopelniem PSRS labā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.

***

Roberts Lielbiksis pēc boļševiku apvērsuma kopā ar Krievijas Sarkano armiju iebruka Latvijā. Roberts Lielbiksis bij tā persona, kas 1919. gada 2. janvārī uz balta zirga iejāja pa Aleksandra vārtiem pirmās ienākušās sarkanarmiešu daļas priekšgalā. Vēlāk dezertējis un pārgājis Latvijas armijā.

R. Lielbiksis 1941.g. 14. jūnijā nosūtīts uz kursiem Maskavā. Pēc to beigšanas kara skolas mācībspēks. Apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.

***

Pārējo liktenis ilgus gadus palika neziņā.

PSRS okupantu veiktās represijas bieži skāra ar militārpersonu ģimenes.

***

Represijas pret Latvijas virsniekiem pamatā aizsāka un veica arī Baltijas KA un PSRS Aizsardzības tautas komisariāta (TK) 3.daļas darbinieki. Astoņu noslepkavoto virsnieku (V.Spandega, R.Klinsona, R.Kļaviņa u.c.) lietas izmeklēja (iekavās dzimšanas gads un zinas par 1957. gadu):

1) Latvijas PSR VDTK vecākais izmeklētājs VD seržants Mihails Pavlovičs Vibornovs (1908, strādāja iekšlietu ministrijas sistēmā Kirovas apgabalā);

2) Baltijas AKA 3. daļas priekšnieka vietnieks VD vecākais leitnants Nikolajs Aleksandrovičs Jermolajevs (1905, slimības dēļ 1956. gadā atbrīvots no VDM sistēmas),

3) Baltijas AKA 3.daļas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks VD kapteinis Ivans Andrejevičs Ignatovs (1901, 1952. gadā atlaists slimības dēļ no valsts drošības ministrijas (VDM) sis-tēmas Odesā),

4) PSRS ATK 3. pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieka palīgs VD vecākais leitnants Pāvels Demjanovičs Zarubins (1902, pensionārs Čeļabinskas apgabalā),

5) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklētājs VD jaunākais leitnants Vladimirs Ivanovičs Komarovs (1916, bija uzkalpojis līdz PSRS VDM īpaši svarīgu lietu izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieka amatam, kad Augstākās tiesas kara kolēģija Ļeņingradā 1954. gada 14.decembrī pieprieda viņam nāves
sodu),

6) Baltijas AKA 3.nodaļas vecākais izmeklētājs VD jaunākais leitnants Nikolajs Aleksandrovičs Martinovs (1914, lekšlietu ministrijas sistēmā Maskavā),

7) PSRS ATK 3.pārvaldes vecākais izmeklētājs VD jaunākais leitnants Mihails Timofejcvičs Ļihačovs (1913, bija tādā pašā amatā kā Komarovs un ar tādu
pašu likteni),

8) Baltijas AKA 3.daļas vecākais izmeklētājs VD seržants Arsēnijs Grigorjcvičs Durilovs (1918, Odesas KA VI)K sistēmā),

9) Baltijas AKA 3.daļas izmeklētājs VD jaunākais leitnants Žukovs (ziņas netika iegūtas),

10) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieks VD majors Nikolajs Aleksejevičs Usetrovs (1905, 1955. gadā atbrīvots no VDK sistēmas Smoļenskas apgabalā kā neatbilstošs dienestam),

11) PSRS ATK pārvaldes izmeklētājs jaunākais kara jurists Arsēnijs Vasiļjcvičs Pulinccvs (1917, 1954. gadā atlaists no VDK sistēmas Kalugas apgabalā sakara ar štatu samazināšanu) ,

12) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks bataljona komisārs Boriss Scmjonovičs Pavlovskis (1903, no Kostromas milicijas skolas 1952. gadā atlaists vecuma pensijā),

13) PSRS ATK 3.pārvaldes izmeklētājs VDK jaunākais leitnants Papkovs (ziņas nelika iegūtas).

Indulis Ronis habil.doktors vēsturē, profesors