Roberts Kļaviņš

Bij. 2. Rīgas latv. strēln. pulka štabskapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

              *****

Dzimis Grašu pagasta Kaļķeniekos. Beidzis Cēsu pilsētas skolu un Gorku lauksaimniecības skolu. Iestājies Krievu armijā.

1903. g. komandēts uz Viļņas karaskolu.

1906. g. paaugstināts par praporščiku.

1914. g. pavasari iestājies Nikolaja Kara akadēmijā štabskapitāna pakāpē.

1915. g. oktobrī iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā, piedalījies daudzās kaujās.

Apbalvots ar:

• Staņislava II, III šķ.,
• Annas II, III un IV šķ.,
• Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1916. g. 1. augustā Kļaviņš personiski veica izlūkošanu, straujā triecienā ieņēma vācu pozīcijas Smārdes rajonā tā lielā mērā veicinādams visa pulka uzbrukumu; 25. septembrī., kad vācieši ar indīgām gāzēm iznīcināja Nāves salas garnizonu, zem stipras ienaidnieka uguns ieradās pozīcijās, izturēja kauju pret pārspēkā esošajiem vāciešiem un noturēja Nāves salu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918,g. 18. novembr pulkveža-leitnanta pakāpē.

1920. g. 14. oktobrī - 1921. g. 14. janvārī Galvenā štāba nodaļas priekšnieks.

1922. g. jūnijā paaugstināts par pulkvedi, līdz 1922. g, 8. nov. Robežsargu divīzijas štāba priekšnieks.

1928. g. 4. Valmieras kājn. pulka komandieris.

1931. g. 2. Vidzemes divīzijas komandieris.

No 1931. g. ģenerālis.

1934. g. 14. jūn. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.

Apbalvots ar:

• TZO III šķ.,
• Aizsargu Nopelnu krustu.

Piešķirti apbūves gabali Rīgas Jūrmalā un zeme Kandavas virsmežniecības Sabiles novadā.

Beidzis LU Juridisko fakultāti.

1940. g. jūnijā Tautas armijas komandieris.

1940. g. jūlijā ievēlēts Tautas Saeimā, no 1940. g. dec. 24. teritoriāla korpusa komandieris.

1941. g. jūnijā nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur 22. jūnijā arestēts.

Piespriests nāvessods, nošauts 1941. g. 16. oktobrī Maskavā, Komunarkā.

***

Rīgā Brāļu kapos ir kapa plāksne ģen. Roberta Kļaviņa piemiņai.

Kārzdabas kapos informatīvā plakātā pieminēts, ka ģenerālis un LKOK Roberts Kļaviņš apbedīts tur.