Ebreju grautiņš ("pogroms") Rīgā

1905. gada 22.-23. oktobrī notika ebreju grautiņš - Mazā Kalna ielā 15, Lielā Kalna ielā 2, Sv. Jāņa baznīcas apkārtnē un Ludzas ielā 41/43. Grautiņi sākās 1905. gada 22. oktobrī, dienas otrajā pusē, Maskavas priekšpilsētā. Huligāni (jāsecina - Maskavas priekšpilsētas krievi) bruņojušies ar revolveriem un akmeņiem ielauzās ebreju veikalos, uzbruka garāmgājējiem, ja bija aizdomas, ka tie ir ebreji. Pakāpeniski šie grautiņi pārvietojās uz patversmi Ludzas ielā 41/43. Kad ebreju - latviešu patruļa centās izkliedēt grautiņos iesaistītos, Sv. Jāņa baznīcas apkārtnē parādījās kazaki, kas uz patruļu atklāja uguni.

Nākošajā dienā, 23. oktobrī, grautiņa veicēji Mazajā Kalna ielā 15 nogalināja strādnieku un sievieti, kas atgriezās no tirgus. Kad strādnieku patruļa centās ar šāvieniem izkliedēt grautiņa dalībniekus, parādījās zaldāti un sāka ķert iedzīvotāju aizstāvjus. Tās pašas dienas pēcpusdienā Lielajā Kalna ielā pie baznīcas sapulcējās ap 1 000 grautiņu veicēji, kuri ar cara portretiem, ikonām un karogiem, dziedot dziesmas virzījās uz Ludzas ielu, kur ielauzās patversmē. Tika nogalināti divi patversmes iedzīvotāji un desmit ievainoti, Maskavas ielā tika nogalināti vēl divi cilvēki.

Ebreju - latviešu strādnieku patruļa nevarēja apturēt grautiņus, bet, pateicoties viņiem, grautiņi nevērsās plašumā.

Riga.lv

***

Cilvēku upurus bija prasījusi tikai traģiskā svētdiena, 23.oktobris.

Bija nogalināti divi ebreji – jau minētais Jankelis Poplaks un 18 gadus vecais students Zalmans Gurevičs, kurš, iespējams, bija aizstāvējis ebreju patversmi. Par citiem upuriem ebreju vidū nav zināms...
Latviešu upuri bija lielāki – pirmais bija latviešu strādnieku pašaizsardzības loceklis Jānis Bērziņš, kurš tika ievainots jau 22.oktobra sadursmēs Lielajā Kalna ielā un mira no ievainojumiem; tas bija vienīgais 22.oktobra upuris; 23.oktobrī gāja bojā Indriķis Jēkabsons, Kārlis Voldemārs Krustiņš un Jānis Krēsliņš; visi trīs bija latviešu kaujas družīnas – kā tolaik sauca strādnieku aizsardzības vienības – locekļi un aizstāvēja ebreju patversmi.

Vēl divi latvieši – Vilhelms Jonāts un Krustiņš Bērs – gāja bojā ielu sadursmēs ar monarhistisko pūli (Jonāts tika nodurts). Ievainoto skaits pārsniedza 30, taču viņu nacionālā piederība nav precīzi nosakāma. Interesi izraisa divi bojāgājušie krievi – Varfolomejs Jepifanovs un Jevstafijs Kuzmins (spriežot pēc vārdiem, vecticībnieki)

Fragmenti Aivars Stranga, Latvijas Vēstnesis 20.10.2005., Nr. 167