Kārlis Skalbe
- Dzimšanas datums:
- 07.11.1879
- Miršanas datums:
- 15.04.1945
- Tēva vārds:
- Jānis
- Papildu vārdi:
- Карлис Скалбе
- Kategorijas:
- Dzejnieks, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, miris emigrācijā, Žurnālists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Es nepieminu ļaunu. Viņi vēl nezina, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp.
Kaķītis
Kārlis Skalbe bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Skalbe ir dzimis kalēja Jāņa Skalbes (1833-1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Vecpiebalgas "Incēnos", mācījās Veļķu pagastskolā (1887–1890) un Vecpiebalgas draudzes skolā (1890–1896).
Strādāja par laukstrādnieku un rakstveža palīgu pie Pētera Blaua līdz 1901. gadam, kad ieguva tautskolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā (1901–1904).
1905. gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā.
1909. gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts uz 1,5 gadu sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā.
No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996)
No 1911.g. decembra —1913. g.februārim atradās apcietinājumā.
Pēc atbrīvošanas un 1. pasaules kara laikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts.
1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs.
1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs,
1942.—1944. gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts.
1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī.
1992. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja paša izraudzītā vietā Vecpiebalgas Saulrietu mājās , kur kopš 1987. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs. [2]
No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996).
Dzeja
- Pie jūras (1898)
- Cietumnieka sapņi (1902)
- Kad ābeles zied (1904)
- Zemes dūmos (1906)
- Veļu laikā (1907)
- Emigranta dziesmas (1909)
- Sirds un saule (1911)
- Sapņi un teikas (1912)
- Daugavas viļņi (1918)
- Pēclaikā (1923)
- Vakara ugunis (1927)
- Zāles dvaša (1931)
- Klusuma meldijas (1941)
Pasakas
- Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904)
- Ezerieša meita (1907)
- Pazemīgās dvēseles (1911)
- Ziemas pasakas (1913)
- Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924)
- Muļķa laime (1932)
- Garā pupa (1937)
- Pasaka par zelta ābeli
- Kaķīša dzirnavas
- Pelnrušķīte
- Klusais burvis
Publicistika
- Mazās piezīmes (1920)
Kopoti raksti
- Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910)
- Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923)
- Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939)
- Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955)
- Pasakas. R.: LVI (1957)
- Dzeja. R.: LVI (1957)
- Saules vārdi (dzejas izlase). R.: Liesma (1969)
- Pasakas. R.: Liesma (1979)
- Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980)
- Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998)
- Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998)
- Mūža raksti, 1—12. R.: Elpa (2001)
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41 | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Skalbe | Tēvs | ||
2 | Ede Skalbe | Māte | ||
3 | Jānis Viesturs Skalbe | Dēls | ||
4 | Ilze Marta Legzdiņa | Meita | ||
5 | Lizete Skalbe | Sieva | ||
6 | Zāmilis Erdmanis | Sievas/vīra tēvs | ||
7 | Minna Erdmane | Sievas/vīra māte | ||
8 | Roberts Legzdiņš | Znots | ||
9 | Emma Skalbe | Vedekla | ||
10 | Andrejs Legzdiņš | Mazdēls | ||
11 | Antons Austriņš | Draugs | ||
12 | Jānis Jaunsudrabiņš | Draugs | ||
13 | Antons Benjamiņš | Draugs | ||
14 | Kārlis Krūza | Draugs | ||
15 | Jānis Roze | Draugs | ||
16 | Voldemārs Zāmuels | Darba biedrs | ||
17 | Pēteris Blaus | Darba biedrs | ||
18 | Emīls Dārziņš | Paziņa | ||
19 | Jānis Bērziņš Ziemelis | Paziņa | ||
20 | Jānis Rieksts | Paziņa | ||
21 | Elija Forsele-Rozentāle | Paziņa | ||
22 | Viktors Eglītis | Paziņa | ||
23 | Anna Rūmane Ķeniņa | Darba devējs | ||
24 | Emīlija Benjamiņa | Darba devējs | ||
25 | Jānis Eduards Lapiņš | Students | ||
26 | Spricis Paegle | Domu biedrs |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
19.02.1905 | Labdarības pasākums Kārļa Skalbes atbalstam
19.07.1915 | Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
02.12.1917 | Latvijas Pagaidu Nacionālā padome pieņem 2 rezolūcijas: par Latvijas valstisko vienotību un par neatkarību
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers