Emīlija Benjamiņa

Emīlija Benjamiņa (arī Elka; dzimusi Simsone) bija latviešu žurnāliste, izdevēja, uzņēmēja, mecenāte un sabiedriska darbiniece, rakstnieka Antona Benjamiņa sieva.

Šī izcilā sieviete bija bagātākā persona Latvijā un viena no bagātākajām sievietēm Eiropā. Ja kāds interesējas par Emīlijas likteni, mēs noteikti iesakām Laimas Muktupāvelas grāmatu - tas ir stāsts par darbu, par daudzu apkārtējo nenovīdību, nepateicību un vienkārši nodevību. Grāmata iedvesmo paveikt dzīvē kaut ko lielu un paliekošu, kalpojot savai tautai un valstij.

Biogrāfija

Bijusi precējusies ar Antonu Benjamiņu.

Mācījusies tirdzniecības skolā. Emīlija agri sāka darba gaitas (17.gadu vecumā), sākot strādāt par bagātajiem Rīgas žīdiem Blankenšteiniem piederošā laikraksta Rigaer Tagesblatt reklāmas aģenti. Samērā agri viņa izgāja pie vīra, pieņemot tā uzvārdu Elks. Šī laulība nebija laimīga un arī ilga - vīra, ar alkoholismu saistītās varmācības dēļ, tika šķirta. 

Apmēram 1904./05 gadā viņa iepazinās ar uz bankrota robežas esošo Antonu Benjāmiņu, kurš bija ieradies galvaspilsētā darba meklējumos. Viņš kļuva par Rigaer Tageblatt reportieri. Antons bija 21 gadu vecāks. Pamazām Emīlija un Antons pārņēma Rigaer Tageblatt vadību. Emīlija kā uzņēmēja, Antons - kā galvenais redaktors.

1911.gadā sākās abu kopdzīve. Taču ieilgušās problēmas ar iepriekšējās laulības šķiršanu, abi varēja apprecēties tikai 1922. gadā.

Emīlija nodibināja pati savu avīzi, uzrunājot arī latviešu žurnālistus, lai tie publicētos pirmajā lielajā izdevumā latviešu valodā - Jaunākās ziņas. Abu smagais un mērķtiecīgais darbs atnesa arī augļus. Šajā izdevumā strādāja daudzi latvieši, kuri ieguva atpazīstamību ar savu radošo darbu - Kārlis Skalbe, Jānis Endzelīns u.c.

Benjāmiņi deva nenovērtējamu atbalstu jaunajam un talantīgajam rakstniekam Vilim Lācim, kurš vēlāk kļuva par Padomju Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāju un kuram bija ļoti noteicoša un izteikti nodevīga loma Emīlijas izsūtīšanā un sekojošam traģiskajam liktenim.

1924.gadā viņi sāka izdot žurnālu "Atpūta", kam ir ļoti nozīmīga vieta latviešu kultūrā laika posmā starp abiem pasaules kariem.

Turīgā Benjāmiņu ģimene 1928.gadā nopirka lielāko Rīgas privātīpašumu - Fābu pili un citus īpašumus, bet Jūrmalā izveidoja savu rezidenci (kas joprojām ir viens no vērtīgākajiem nekustāmajiem šī reģiona īpašumiem), kā arī netālu no Kandavas Valdeķu muižu.

Viņa bija vairāku laikrakstu izdevēja: "Jaunākās Ziņas", "Tagadne", "Atpūta", "Jaunais Ceļš".

Vadījusi Jūrmalas Palīdzības un labieriecības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas.

1932. gadā tikusi apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 1937. gadā — ar trešās šķiras.

1941. gadā deportēta uz Krieviju, kur koncentrācijas nometnē necilvēciskos apstākļos gāja bojā.

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, K. Barona iela 19-2
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 22/09/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, mirusi Usoļlaga Surmogas nometnes 8. lagpunktā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Emīlija Benjamiņa varat meklēt vietnē news.lv.