Spricis Paegle

09.03.1876. dzimis Spricis Paegle; darbojies Rīgas Latviešu Biedrības Valodniecības komisijā.

1962,gada 1. decembrī nepilnu 87 gadu vecumā miris Latvijas Sarkanā krusta vicepriekšnieks S. Paegle.

Paegle dienas gaismu ieraudzīja 1876. gada 9. martā Ķoņu pagasta Kalna Kliņģeros kā nomnieka dēls. Pēc reālskolas absolvēšanas Terbatā viņš 1896. g. iestājās Rīgas Politehniskā institūtā ķīmijas nodaļā, kuru pēc 5 gadiem sekmīgi beidza ar inž.-tehnologa grādu un tūliņ iestājās Krievijas finanču ministrijas dienestā. Tā viņš, kā jau tas toreiz ietilpa rusifikācijas politikas rāmjos — akadēmiski izglītotos latviešus sūtīt prom no Latvijas — aizceļo par cukurfabrikas vadītāju Vidusāzijā, vietu, kuru pat kartēs grūti atrast. Apvidus lielā karstuma dēļ tur biešu audzēšanai izrādās nepiemērots, par ko Paegle ziņo ministrijai un pāriet par muitas ekspertu uz Poliju.

Sirds velk atpakaļ uz dzimteni un Paegle jau 1906. gadā atgriezās Rīgā un darbojās agronoma Jāņa Bisenieka nodibinātos saimnieciskos uzņēmumos: Latviešu lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrībā, Latviešu tirgotāju un rūpnieku ekonomiskā sabiedrībā kā direktors-rīkotājs un citos tā laika latviešu pasākumos.

Līdztekus darbam saimniecības laukā Paegle ņem dzīvu dalību dažādos kultūras iestādījumos. Viņš ir Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, tās zinību komisijas loceklis un vada ortogrāfijas apakškomisiju, kuras uzdevums ir noskaidrot un dot atzinumu par gotisko rakstu zīmju, kuras līdz tam lietoja, atvietošanu ar latīņu burtiem. Paegle nodibina un vada Mākslas veicināšanas biedrību un nebija izstādes, kurā viņš nebūtu sev iegādājis kādu no izstādītiem darbiem. Kad Pāvils Jurjāns 1912. g. nodibina Latvju operu, Paegle ieiet tās vadībā un to visādi atbalsta. Nelaiķis darbojās arī presē un kādu laiku pat bija Dzimtenes Vēstneša galvenā redaktora vietnieks.

Kad 1917. gada martā, pēc revolūcijas, Rīgā nodibinājās sabiedrisko organizāciju padome, Sp. Paegle ir viens no tās enerģiskākajiem darbiniekiem. Tanī paša laikā viņš ir Demokrātiskā bloka loceklis un daudz darījis, lai politiskās partijas un nogrupējumi vienotos par kopēju platformu dibināmai Tautas padomei un sagatavotu ceļu neatkarības proklamēšanai 1918. gada 18. novembrī. Pagaidu valdībā Paegle uzņēmās tirdzniecības un rūpniecības ministrijas noorganizēšanu un vadību un pat visgrūtākos un kritiskākos brīžos, kad daudziem jau saplaka dūša un tos pārņēma šaubas, nesatricināmi ticēja latvju tautas taisnajai lietai.

Kara trokšņiem apklustot, Paegle no jauna pievērsās sabiedriskam darbam. Ņem aktīvu dalību Latvijas universitātes nodibināšanā, it īpaši tās ķīmijas fakultātes noorganizēšanā. Jau Pirmā pasaules kara laikā, kad no Kurzemes un citiem Latvijas novadiem izdzītās bēgļu masas klīda pa plašo Krieviju un palīdzības sniegšanai tām nodibinājās Dzimtene, Paegle visu savu sirdsdegsmi iejūdzās tās darbā un kopš tā laika karitatīvais darbs kļuva par viņa dzīves mērķi un uzdevumu.

Kopš 1921. gada mēs viņu redzam Latvijas Sarkanā krustā, sākumā kā galvenās valdes, bet vēlāk kā priekšniecības locekli un vicepriekšsēdi. Kad okupācijas vara 1941. gada rudenī aptur Latvijas Sarkanā Krusta darbību un tā vietā pavēl nodibināt Tautas palīdzību, Paegle vicepriekšnieka amatā darbu turpina tanī, lai tik nepārtrūktu palīdzības sniegšana tiem, kas no kara un baigajā gadā vissmagāk piemeklēti un kam tā visnotaļ nepieciešama.

 Kad trimdā atjaunojās LSK darbs, Paegle nostājās tā priekšgalā un to nepārtraukti vada līdz sava mūža vakaram. Noslēdzies karsta patriota un liela latvju tautas darbinieka dzīves gājums un bez pārspīlējuma var teikt, ka gandrīz nav tādas nozares un darba, kuram nelaiķis nebūtu pielicis roku. Līdz mūža galam viņa darbs un domas bija veltītas savai tautai un tās liktenim.

Avots: Londonas avīze, 14.12.1962

     ****

1944.gada 17.marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājs.

S.Paegles pelni glabājas Rīgas Meža kapos studentu korporācijas Selonija nodalījumā. Tur uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu - Latvijai veltīts mūžs.

Grāmatas:

Spricis Paegle "Kā Latvijas valsts tapa", 1923, 1985

"Spriča Paegles piemiņai - Latvijai veltīts mūžs", 2009

 "To the Memory of Spricis Paegle.A Life Devoted to Latvia", RTU apgāds, 2013.g. Tulkojusi mazmeita Jana Hale (Halge ?)