Kārlis Barons

Kārlis Barons dzimis Pēterburgā, Krišjāņa Barona un Dārtas Barones (dz. Rudzīte) vienīgais dēls.

Kārlis Barons daudz strādājis stomatoloģiskajā ķirurģijā, interesējies par fizikālo terapiju un rentgenoloģiju, rakstījis par stomatoloģiskās profilakses jautājumiem, žokļu lūzumu diagnostiku un ārstēšanu, komplikācijām pēc zobu izraušanas u.c. jautājumiem, vadījis Latvijas Sarkano Krustu, līdz mūža beigām - Latviešu zobārstu biedrību.

***

Dzimis Pēterburgā, Krievijā.                

Kārlis Barons mācījies Sanktpēterburgas 1. klasiskajā ģimnāzijā.

Pēc tās absolvēšanas 1884. gadā viņš iestājies Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļā, bet no 1888. līdz 1891. gadam turpināja studijas Medicīnas fakultātē.

1891. beidzis Maskavas Universitāti, Rentgenoloģijā

1892. gadā Kārlis Barons pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja kā privātārsts un skolas ārsts.

1899. gadā viņš kļuva par Rīgas-Orlas dzelzceļa līnijas iecirkņa ārstu un

1902 - 1914. gadam strādāja Dr. Leo Dolina (1864 - 1917) zobārstu skolā.

1895/1914. Rīgas Orlas dzelzceļa ārsts,                

1914/1917. Grodņas cietokšņa lazaretes galvenā ārsta palīgs,                

1917/1918. Latviešu strēlnieku apvienotā lazaretes vecākais ārsts,                

1919/1920. Latvijas dzelzceļa ārsts, zaudē dēlu, kurš cīnās Latvijas neatkarības cīņās               

Līdz ar valsts neatkarības iegūšanu, Latvijā izveidojas arī jaunas mācību iestādes, tostarp arī Latvijas Augstskola, kas vēlāk pārtapa par Latvijas Universitāti. Tās Medicīnas fakultātē bija paredzēta arī zobārstu apmācība. Izstrādāt memorandu Zobārstniecības nodaļas dibināšanai Baronam uzticēja Latviešu zobārstu biedrība, un 1920. gada jūnijā Barona sastādītā programma tika apstiprināta Latvijas Universitātes organizācijas padomē, bet jau rudenī nodaļa sāka darbu.

1921. gadā Latvijas Universitāte Kārli Baronu ievēlēja par Medicīnas fakultātes vecāko docentu un Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas vadītāju. 

1920/1922. Latvijas veselības departamenta direktors,                

1922/1926. Latvijas dzelzceļa galvenais ārsts,                

1931. gadā viņam piešķīra medicīnas goda doktora grādu un ievēlēja par profesoru.

1935. gadā Kārlis Barons pensionējās, kļuva par Latvijas Universitātes ārštata profesoru un turpināja vadīt Zobārstniecības institūtu līdz pat 1944. gadam.

Paralēli pedagoģiskajam darbam no 1930. līdz 1940. gadam Kārlis Barons bija Latvijas Sarkanā Krusta vadītājs, pateicoties viņa organizatora talantam un lielajām darbaspējām, Latvijas Sarkanais Krusts kļuva par ietekmīgāko un bagātāko sabiedrisko organizāciju neatkarīgajā Latvijā.

1923/1942. docents, profesors Latvijas Universitātes zobārstniecības institūtā.              

Kopš 1938. g. dzīvoja Rīgā, Kr. Barona 3-5.                

1944.g. gājis bojā Siguldā, pakļūstot zem padomju tanka

***

Avots:       LVVA P1023-2-20-69. “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R. 1938.

***