Kārlis Treiers

Šā gada 9. aprīlī aizvēra savas acis uz mūžību Krišjāņa Barona māsas dēls un arhibīskapa T. Grīnberga kādreizējais skolotājs Kārlis Treiers. Nelaiķis dzimis Dundagā 1850. g. 18. decembrī. Skolā gājis vispapriekš pie Ernesta Dinsberģa, pēc tam Ventspils apriņķa skolā, tai pašā, kuru pirms tam bija apmeklējis un beidzis Krišjānis Barons. Apriņķa skolu nobeidzis 1867.gadā. 18 gadu vecumā pie Pēterpils universitātes nolicis mājskolotāja eksāmenu un no 1868. —1870. g. darbojies Pēterpils Aleksandra bāreņu patversmē, no 1870. —1872. g. bijis mājskolotājs Aizputes apriņķī. 1872. g. viņš pieņēmis skolotāja vietu Sarkanmuižas pagasta skolā, pie Ventspils, un te darbojies līdz 1881.gadam. Še viņa darbība izpaudusies arī ārpus skolas: viņš pierakstījis tautas dziesmas un sūtījis Krišjānim Baronam, tāpat aprakstījis arī Sarkanmuižas bēru un kāzu ierašas, darbojies arī Ventspilī nodibinātā lasīšanas biedrībā, vadījis dziedātāju kori, organizējis teātra izrādes, pats arī līdzi spēlēdams ne tikai Ventspilī, bet arī apkārtējos pagastos, piem., Popē. Kad Dundagas pagastā uzcēla Ģibzdes skolu, T. pārgāja uz turieni par skolotāju, un tur tad skolu apmeklējis arī tagadējais Latvijas lut. draudžu arhibīskaps T. Grīnbergs, kura vecāki tai laikā bijuši Ģibzdes muižas rentnieki. T. starp citu mācījis Grīnbergam arī latīņu valodu, kuras prašana pēdējam turpmākās skolās un dzīvē bija vajadzīga. Silu, kur skola bij uzcelta, T. pārvērta lauciņos un dārzā, un tur nu viņš pūlējās un darbojās līdz 1921. g., kad viņš atstāja skolotāja amatu un aizgāja pensijā. No 1926. g. līdz savai nāves stundiņai T. dzīvoja Ventspilī pie sava dēla, ģimnāzijas skolotāja Aleksandra Treiera. Nelaiķis darbojies arī rakstniecībā, sarakstīdams lokālizētu stāstu 7 burtnīcās ar virsrakstu „Pazaudēts mūžs", ko izdevuši brāļi Buši 1878. g. Kā honorāru Treieram nācies saņemt no izdevējiem šā stāsta 50 eksemplārus, bet no pēdējās burtnīcas saņēmis tikai 6! Tulkojis arī holandiešu noveles, kas sava pamācīgā satura dēļ sevišķi patikušas. Tulkojis arī Gētes un Šillera darbus, rakstījis „Balsī" un „Baltijas Vēstnesī". 

13. aprīlī nelaiķi no sēru mājas izvadīja uz Ventspils luterāņu baznīcu. Izvadīšanas ceremoniju vadīja Piltenes iecirkņa prāvests A. Jaunzems. Baznīcā dziedāja Latviešu biedrības vīru koris Treiera bij. audzēkņa arhibīskapa T. Grīnberga tulkoto dziesmu „Kad dziļa migla.". 14. aprīlī nelaiķi no Ventspils baznīcas izvadīja uz Dundagas Valpenes kapsētu, kur atdusas Krišjāņa Barona māte un citi nelaiķa radi. Uz izvadīšanu bija ieradies arī arhibīskaps T. Grīnbergs, nelaiķa brālēns — Kr.Barona dēls prof. K. Barons, tautskolu inspektors J. Ansabergs, Latviešu biedrības pārstāvji, skolotāji u. c. Arhibīskaps sirsnīgiem, izjustiem vārdiem attēloja nelaiķa dzīves gaitu un darbus.  Arhibīskaps pavadīja nelaiķi arī uz Dundagu. Ceļā uz brīdi pieturēja pie Sarkanmuižas skolas (Sarkanmuižā nelaiķis citkārt darbojies par skolotāju), pie Popes skolas bij karogs pusmastā, un ceļmalā stāvēja skolēni, pie Ģibzdes skolas Treiera jaunības draugi bija cēluši goda vārtus ar uzrakstu: „Dzīvs arvien tu trauci, steidzi, steigdams dzīves gaitu beidzi, nu uz mūža atdusām pamazām, palēnām."  Apbedīšanas ceremoniju kapsētā izdarīja arhibīskaps T. Grīnbergs un Dundagas mācītājs E. Ville.

Avots: Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1937

10 bērnu tēvs.