Krišjānis Barons

Man klintsakmeni neveļat,

Man pieminekli neceļat:

No Latvju dainām tas jau celts,

Un nerūsēs šis tautas zelts. 

***

Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas vagara Jura Barona un  Enģeles Brikšķas ģimenē.

Ģimenē kopā bija astoņi bērni - 6 māsas un 2 brāļi, Krišjānis bija jaunākais ģimenē

Bērnību pavadījis Īles muižā

1844. gadā nomira viņa tēvs.

Kr. Barons mācījies Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā.

1851. g. Ventspils pilsētas skolā viesojas Baltijas ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, viņam kā labākais skolēns tiek stādīts priekšā Krišjānis Barons. Suvorovs uzdod vietējam muižniekam apmaksāt Barona mācības ģimnāzijā.

Mācības Jelgavas ģimnāzijā viņš uzsāka 1852. gadā un tās pabeidza 1856. gadā

1856. — 1860. gadā studēja matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē.

1856. gadā kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu izveidoja Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņu.

1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu — rakstu "Zvaigznes" par astronomiju laikrakstā "Mājas Viesis".

1859. gadā publicē grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti", kas ir pirmā plašākā Baltijas ģeogrāfijas grāmata.

No 1862. līdz 1865. gadam Barons bija „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors. Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām;  "Pēterburgas Avīzēs" publicēja arī savus dzejoļus, stāstus. Apprecas ar kalponi Dārtu Rudzīti.

Pēc tam laikraksts tika slēgts un viņš sāka strādāt par tulku (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).

Tā kā darbojās "Pēterburgas Avīzēs", Kr. Barons nonāca policijas uzraudzībā.

1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons

1867. gadā, atstājot sievu un bērnu Pēterburgā,  pārcēlās uz Maskavu, vēlāk uz Voroņežas guberņu kur strādāja par mājskolotāju muižnieku Stankēviču ģimenē.

Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",  ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi Kr. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.

1878. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosmes stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas, turpinādams Fr.Brīvzemnieka ekspedīcijās iesākto darbu tautasdziesmu sistematizēšanā un izdošanā.

1880.gadā Maskavā pēc Kr.Barona rasējumiem tika izgatavots Dainu skapis.

1880. — 1893. gadā strādāja par skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā.

1881. gadā kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku

1893. gadā atgriezās Rīgā, kur līdz mūža beigām kārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas.

Laikā no 1894. līdz 1915. gadam sešos sējumos (astoņās grāmatās) iznāca "Latvju dainas". Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.

Miris 1923. gadā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos. K. Baronam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene)

Barona savāktās dainas ir  pieejamas LFK & Lursoft izstrādātā un uzturētā saitā internetā http://www.dainuskapis.lv.

Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības goda biedrs,                

Mīlgrāvja bezalkohola biedrības „Ziemeļblāzma“ goda biedrs.