Krišjāņa Barona bēres

Saules un gaišu sēru pilna marta diena līst pār Rīgu. Karogi pusmastā pland viegli vēsos pavasara gaisos kā svētošas rokas par Barontēva veikto mūža darbu. lelas bezgalīgas 'ļaužu straumes. Lieli un mazi steidzas uz Doma baznīcu kur plkst. 11 no rīta nolikta Barontēva izvadīšana. Jau agri pirms noteiktā laika baznīca saplūst daždažādas organizācijas, iestādes, skolu jaunatne un visi. kas ir vēlējušies teikt Barontēvam pēdējās ardievas. Skolu jaunatne ar zaļām skujām rokās ieņem goda sardzes vietas laužu pārpildītās ielas un bulvāros.

Pēc dievkalpojuma baznīcā ka pirmie atvadās no Barontēva Valsts prezidents, Saeima un valdības vārdā Izglītības ministrs. Tad seko organizāciju priekšstāvji. Rīgas pilsēta. Universitāte, Filologu biedrība, Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Konservatorija. Latvijas skolotāju savienības nac. skolotāju centrs, stud. padome. Latv. jaun, savienības, un Igaunijas parlamenta un igauņu literātu biedrības vārdā — prof. Ernitcs, Nac. klubs. Somu literariskās biedr. un prof. Mikolas vārdā — Silvanders. Pēc garīgas ceremonijas aizver zārku un dobji dunot ērģelēm Barontēvs virzās pēdējā gaitā.
Nevaldāmi laužu viļņi plūst iz baznīcas, kuriem piebiedrojas ārā neskaitāmi simti lai piedalītos bēru gājienā. Pavasara ūdeņu mitrajās ielās bērni kaisa puķes un skujas. Gājiens neredzēti liels un viņam pienāk klāt arvienu jauni bari līdz pašai kapsētai. Logos, vārtos pārējā tauta klusu sveic savu Burtnieku. Bet pār visu mūžīga saule lej starus un plēš savus gaismas un siltuma spārnus, jo viņa zin, ka tai neviens nav dziedājis tik skaistu himnu ka pati tauta ejot gaitās un bāru bērni dziedādami vēlos vakaros par bārgiem kungiem, kas dod darbu, bet ne svētu vakaru.

--
Ģertrudes kapos gājiens nonāk īsi pēc plkst. 4. Pēc māc. Zandera garīga ceremoniāla dzied studentu koris.

Plkst. 5 sāk aizvērties kaps. pie kura pirmais atvadās pareizticīgo prāvests. Tad nāk atvadīties organizācijas, biedrības, skolas un c, kuras visas mums aiz telpu trūkuma nav iespējams nodrukāt: Valsts darbinieku arodbiedrība; Ķēniņa kdze Sieviešu nac. ligas vārdā; Liepājas pils. galva Liepājas un apr. skolu valdes, Rīgas grāmatnieku un izdevēju biedrība, Universitātes vārdā prof. Šmidts, Latv. izglītības biedrības vārda dzejnieks P. BIaus. No Mākslas veic. biedrības, no vidusskolu skolotāju biedrības, no Mākslas akadēmijas un Konzervatorija audzēkņi; Nacionāla teātra un zocialdemokratu partijas vārda .J. Rainis ...
Runātāju skaits sniedzās tuvu pie 80 un vainagus nebij iespējams salikt uz kapa. Bieza vakara krēsla jau laidās pār kapiem, kad tauta sāka izklīst.

***

Pēdējās ardievas Barontēvam

KRIŠJĀNI BARON, tu biji tautas cīnītājs: avīžnieks un dziesminieks.

Pēdējos gadus tu pavadīji apskaidrota gara pasaulē. Pie tevis nevij vairs neka ikdienišķa. Tu biji palicis mūsu vidu par baltu
pasaku, par Balto tēvu, par dzīvu tautas gara leģendu. Bet mēs tevi gribam paglabāt sava vidū dzīvu ka tautas cīnītāju:
tu biji mūsu nacionālo cīņu sākums un viņu piepildīšanās liecinieks. Pār mūsu zemi gāja gadi ar kariem un revolūcijām, ar postu un nāvi. Bet — gadi tevi saudzēja, lai tu redzētu mūsu nacionālo ideālu piepildīšanos brīvā, neatkarīga valsti.
No šis vietas es gribu sacīt: Dievs tevi glabāja par liecinieku brīvības un taisnības uzvarai.

Agri tu izgāji cīņas lauka. Tautas spēki vēl bij vāji. Tu nevarēji tautai atdot brīvu viņas zemi. Bet tu sakrāji un apvienoji tautas dvēseli "Latvju Dainās" un atdevi viņai atpakaļ viņas garīgo tēvzemi.

Šodien tu noiesi pazemē. Bet viena cerība mums paliek: tu esi izglābis mūsu dziesmas. Dziesmas no Daugavas, dziesmas no Gaujas, dziesmas no Latgales ezeriem un pakalniem ka nemirstīgi cīruļu bari paceļas pāri šim velvēm un tevi pavada. Mūsu jaunās vēstures dienas mēs jau esam piedzīvojuši Šo dziesmu brīnišķo spēku. Kad Latvija iebruka ienaidnieks, kā dievu vētra tās gāja par zemi un deva mums spēku viņu aizdzīt. Mūsu bēgļus un kareivjus tas izvadīja cauri Krievijas klajumiem un Sibirijas sniegiem un pār jūrām pārveda atpakaļ dzimtenē. Baltais krlvi, tu esi devis mums roka spožu tautas gara vairogu, ar kuru mēs atsitīsim visas bultas. Tu esi atstājis mums milzīgu mantojumu. Ar "Latvju Dainām" tu esi licis pamatu mūsu nacionālai rakstniecībai, domāšanai un reliģijai. Kā koks, kas ar saviem zariem ieaug debesis, ta tu ar savu darbu esi ieaudzis nemirstība. Mēs neredzam tevi aizejam, bet atnākam. Mēs tevi pavadām kā avižnieku un dziesminieku, bet tu nāksi atpakaļ kā Baltais tēvs, kā dzīva tautas gara leģenda. Tautas zeme, kusa šodien tevi uzņems, paliks mums divkārt dārgāka.

Kārlis Skalbe.

***

Tautai cēli pieminekli
Savu slavu nejauzdams,
Paudīs tauta Tavu slavu
Možam Tevi pieminot.
Teodors.

***

Viņa mūžs bija daiļs un viņa darba saturs — gars, kas apskaidro visus, kurus viņš apmirdz.

J. Rainis.
») Runa Māras (Doma) baznīcā 14. marti Baronu izvadot.

Sirdī skaidrs
Garā modrs
Gaitā drošs —
Tautai ceļa rādītājs
Dižo darbu darītājs
Baltais tēvs!
Tavi bērni lūdzamies:
Palīdz Dievs!
Sekot tev tikumos
Tēvu zemes likumos!
J. Misiņš.

***

Skaistāko piemiņu, varenāko pieminekli Tu esi cēlis pats sev un mums — neaizmirstama Burtniek.

R. Egle.

***

Pēdējie gadu desmiti neredzēja vairs Krišjāni Baronu cīņās; tikai darbā un svētījošā baltā mierā. Senlatvju mīts — tautas dziesmu Dieviņš staigāja mūsu vidū. Miti nemirst, — ne dziesmās, ne dzīvas tautas atmiņa.

Paula Jeger-Freimane.

***

Krišjāņa Barona bērēs tauta pierādīja, ka viņš ir bijis latviešu karalis gara valsti.

J. L a p i ņ š.

***

Vislaimīgāks tāda cilvēka mūžs, kurā jau agra jaunībā savijas pienākuma apziņa ar darba prieku: tad ideālisms top par vadošo zvaigzni, silda pašu darītāju un tā darbu. Krišjāņa Barona mūžs bijis pārpilns ideāla darba un pienākuma apziņas pret savu tautu ; bet viņa baltā dvēsele to kopusi un daiļojusi un viņš tai kļuvis par zimbolu.
 

Ansis Gulbis.

***
Tev un Tavai tautai pieder mūžīgākās dziesmas mūžs.
 

Edvarts Virza.

***
Mums nenācās un nekad nenāksies nokaunēties par savu saviļņojumu un sirsnīgajām jūtām veca Barona aizmigšanas un pavadīšanas dienas. Ies gadi un gadsimti un šais pašās svinīgajās jūtas par Krišjāņa Barona vārdu dalīsies ar latvešiem visa kulturēla pasaule.
 

K. Strāls.

***
Mēs aizvadām uz pēdējo dusu vienu no nedaudzo ģints, kuri ar pilnu tiesību drīkst nest vārdu cilvēks, un kuru tik sevišķi trūkst mūsu jauna rakstnieku audzē.

Richards Rudzitis.

***

Blakus Neikenam Barons uzskatams ka viens no mūsu prozas pirmmeistariem. Tikai .Vectēva precības*, .Samaitāta tirgus braukšana" un „Kas ir noziegums?" neizcelti un nelaikā piemirsti. Barona stāsti un dzejoļi tagad būtu izdodami grāmata.

Pēters Ermanis

***

Pie Tava zārka apstājies ir laiks, un aizmūžibas klusums stāsta vienīgi par gaišāko ideālismu, cilvēcību un daili, kas saglabās Tavu piemiņu uz laiku laikiem.

K. Egle.