Kārlis Straubergs
- Dzimšanas datums:
- 14.06.1890
- Miršanas datums:
- 10.08.1962
- Tēva vārds:
- Jānis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Atzinības krusts, LV, Docents, Folklorists, Ministrs, Profesors, Strēlnieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Zinātnieks(-ce), miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Džūkstes pagasts, Džūkstes kapi
Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1924). Latviešu mitoloģijas pētnieks.
Dzimis Džūkstes pagasta "Lielstraģos".
Macījās Džūkstes Lancenieku skolā (1897-1901), tad Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901-1903), Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1903-1909).
Studēja klasisko filoloģiju Maskavas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļā (1909-1916) un Arheoloģijas institūtā (1912-1916).
1916.gadā iesaukts armijā, nonāk latviešu strēlniekos, Valmieras pulkā.
Pirmā pasaules kara laikā atgriezās dzimtenē un vadīja Rīgas Latviešu strēlnieku kara muzeja izveidi (1916-1917),
1919. gadā pēc Rīgas nonākšanas boļševiku rokās devās uz Maskavu, kur strādāja par skolotāju.
Pēc Bermontiādes kauju beigām atkal atgriezās Rīgā un vadīja Kara muzeju
Līdztekus bija Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes, un no
- 1919. g. docents
- 1929.g. profesors
- 1925-1937.g. fakultātes sekretārs
- 1937-1939.g. dekāns
- 1941-1943.g. LU prorektors
1924. gadā K.Straubergs īslaicīgi bija LR Izglītības ministrs.
1926. gada okobrī bijis viens no latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājiem.
1931. g. Saeimas vēlēšanās kandidējis no Zemnieku Savienības saraksta
Latvijas Centrālās Padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju.
Miris Stokholmā 1962. gadā. 1990.gadā apbedīts Džūkstes kapos.
Apbalvojumi
- Triju zvaigžņu ordenis
- Polijas ,,Polonia Restituta" III šķiras ordenis
Pazīstamākie darbi
- Antīkā pasaule. Rīga: Latvju Kultūra, 1924. - 231 lpp.
- Vispārējās literatūras vēsture. Rīga: A. Gulbis, 56 lpp.
- Tautas dziesmas. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1936.-1939. - 754 lpp. (kopā ar Pēteri Šmitu)
- Latviešu buramie vārdi. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1939.-1941. - 827 lpp
- Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju Grāmata, 1944. - 608 lpp.
Avoti: wikipedia.org, news.lv, Fraternitas Livonica
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Rīgas 6.vidusskola | en, fr, lv | ||||
Rīgas 6.vidusskola | en, fr, lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Straubergs | Tēvs | ||
2 | Amālija Straubergs | Māte | ||
3 | Jānis Straubergs | Dēls | ||
4 | Andrejs Straubergs | Dēls | ||
5 | Ludis Straubergs | Dēls | ||
6 | Ieva Rode | Meita | ||
7 | Jānis Straubergs | Brālis | ||
8 | Zenta Elīze Straubergs | Sieva | ||
9 | Gunārs Rode | Znots | ||
10 | Anna Straubergs | Vecāmāte | ||
11 | Pauls Jurevičs | Darba biedrs | ||
12 | Osvalds Līdeks | Darba biedrs | ||
13 | Maksis Nusbergers | Darba biedrs | ||
14 | Anna Bērzkalne | Darba biedrs | ||
15 | Uldis Ģērmanis | Paziņa | ||
16 | Ansis Lerhis - Puškaitis | Skolotājs | ||
17 | Spricis Paegle | Domu biedrs |
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.
25.01.1924 | Latvijas 6. Ministru kabinets. V. Zāmuēla valdība
Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 25. janvāra līdz 17. decembrim