Jānis Eduards Lapiņš

Dzīve un radošā darbība:

Lapiņš Jānis Eduards (1885.25.VI Veselavas pag. Pintuļos - 1941.11.XI Rīgā, apbed. Meža kapos) - publicists, rakstnieks, pedagogs.

Dzimis skolotāja ģimenē. Mācījies vietējā pagastskolā (1889), Raunas draudzes skolā (1902), K.Millera (Cēsīs) un E.Liepiņa (Valmierā) reālskolā.

1904  Elejas stacijā apcietināts ar skrejlapām kabatā. Notiesāts uz 12 mēnešiem, sodu izcieta Krestos pie Pēterburgas.

1905 Pēterburgā ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un matemātikā. 1905-10 skolotājs Cēsīs, Rīgā, Valkā.

1910-15 studējis Maskavas Komercinstitūtā, iegūstot ekon. zinātņu kandidāta grādu.

1914-15 studējis literatūru A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.

No 1915 rudens skolotājs Valmieras tirdzniecības skolā, sieviešu ģimnāzijā un reālskolā, nodibinājis pirmo Tautas universitāti Latvijā.

Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām. Karogs glabājās ģimenē un 1997.gadā Jāņa Lapiņa meita to nodeva Cēsu muzejam.

1917 VI Maskavā piedalījies nacionāldemokrātu partijas dibināšanā. Darbojies Vidzemes zemes padomē un Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917-18).

1919-32 Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors, studējis Vīnes un Leipcigas universitātēs (1922-23). 1932-35 Tukuma valsts ģimnāzijas un komercskolas direktors. 1935-39 Rīgas 1.pilsētas ģimnāzijas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926 un 1937).

Par ģimnāzijas direktoru viņš nostrādā līdz boļševiku nākšanai pie varas. Boļševiki viņu spiež aiziet no ģimnāzijās vadības. Smagu un satriecošu iespaidu atstāja uz viņa veselību boļševiku drausmu gads, kas bija arī lemesls slimības progresēšanai un noveda viņu nelaikā kapā.
Piedalījies dažādu preses izdevumu organizēšanā un rediģēšanā: laikraksta "Kāvi" redaktors (1910-12), "Līdums" (1915-17) redakcijas loceklis, "Zemgalietis" izdošanas organizators un redaktors (1919-21), "Jaunais Zemgalietis" redakcijas loceklis (1923-30) un faktiskais redaktors (1930), žurnāla "Sējējs" redaktors (1935-39). Darbojies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna", bijis tās literārās sekcijas vadītājs.
Pirmā publikācija - "Tumša lapa pagātnē" par zemnieku nemieriem Vidzemē 19.gs. 1.pusē laikraksta "Galvas Pilsētas Avīzes" 1906.20.I/2.II.-31.I/13.II. Pirmā grāmata - publicistiska apcere "Latvija mijkrēslī" (1917). Stāsti, kā arī publicistika, nereti ar polemisku ievirzi, publicējies periodikā. Garais stāsts "Šķīstīšanas ugunīs" (laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" 1914) izraisīja polemiku sava laika presē. Publicistika (gan pirmpublicējumi, gan arī atkārtoti publicētā) apkopota krājumā "Laikmetīgais un mūžīgais" (1934), "Atdzimšana" (1935), "Sapņi un īstenība. Ceļā uz Latvijas valsti" (1938). Rediģējis rakstu krājumu "Jaunais nacionālisms" (1936) u.c. Sastādījis K.Ulmaņa rakstu izlases "Jaunatnei"(5 izd., 1936-38) un "Uzvaras ceļš" (1939, to mēdza pasniegt kā valdības dāvanu pamatskolu absolventiem), rakstījis apceres par K.Ulmani (grāmata "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" , 1934, papildināts izdevums 1936), arī periodikā, atbalstot vadonības kultu. Sastādījis, rediģējis un sarakstījis monogrāfisku apceri Ausekļa Kopotiem rakstiem (1923). Plašāka Lapiņa apcere "Edvarta Virzas dzīve un darbi" publicēta E.Virzas Kopotu rakstu 1.sējumā (1938, Kultūras fonda godalga). Biogrāfiskais romāns "Jānis Poruks" (1935) tapis ilgākā laikposmā, izmantots plašs faktu materiāls. Skolu vajadzībām Lapiņš sarakstījis grāmatas par Latvijas ģeogrāfiju (tās izdotas atkārtoti). 20.gados jaunatnei sarakstījis grāmatu "Mūsu mājas" (1936) un "Gauja nes un nes" (1938).

Pseidonīmi: Ed.Aurenieks, Poiķēnu Pītars, J.Priežukalns, Kaspars Kramiņš Skolastiķis.

  
Literatūra:

• Lapiņš J. Autobiogrāfiska skice // Atziņas. Cēsis; Rīga, 1924. 3.d.;
• Eliāss K. Jānis Lapiņš - jubilārs // Zaļā Vārna, 1931,1;
• Unams Ž. Jānis Lapiņš // Latvju Grāmata, 1931,1;
• Skalbe K. Jānis Lapiņš // Tēvija, 1941, 12.XI;
• Egle K. Jāņa Lapiņa dzīve un darbs // Tēvija, 1941, 13.XI.
• Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- R.:Zinātne, 2003.- 349.-350.lpp.
• Jānis Eduards Lapiņš//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2001.-10.sēj.,20015.-20018.sl.
• Jānis Eduards Lapiņš//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-294.lpp.
• Alksnis, Roberts. Atmiņas par pedagogu, rakstnieku un publicistu Jāni Lapiņu :[1885-1941] // Druva - 1996. - 6.jūl. - ( Piel. "Novadnieks" ).
• Kundziņš, Kārlis Laiki un likteņi :Atmiņas un apceres - Saturs: Rakstnieks un publicists ar "ģēnija dzirksti" : [Par Jāni Lapiņu (1885-1941)] // Valmieras Vēstis - 1998. - Nr. 13 (jūl.) 2.lpp.
• Lipša, Ineta. Dīvainais režīma ideologs Lapiņš :[par pedagogu, kultūras darbin. Jāni Lapiņu (1885-1941)] / Ineta Lipša // Lauku Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.210 (2003, 28.okt.), 16.lpp. - ( Iel. "Personas" ; Nr.46 ).
• Olte, O. Jāni Lapiņu pieminot :[Skolot., literāta, rakstn. (1885-1941) piemiņai] // Druva - 1991. - 14.nov. 2.lpp.
• Luāna Loinerte, "Jānis Lapiņš. Karogs, vējā atraisījies, skrej," 2020, Jumava.

                 ***

       Vecāki - Pēteris un Karolīne Lapiņi. Brālis - Pēteris, ilggadējs Veselavas skolas pārzinis no 1919.gada. Māsas - Alma, Austra un Karlīne

        Padomju laikā J.Lapiņa grāmatas bija aizliegtas, Pintuļu mājas nav saglabājušās. Godā turot atmiņas par Jāni Lapiņu 2014.g. oktobrī Veselavā "Lejas Pintuļos" viņam tika atklāta piemiņas vieta.