Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

Latvijas (Livonijas, tās "mantinieču" - hercogistu) valstiskuma atjaunošana 1918. gadā nebūtu iespējama bez tiem daudzajiem soļiem, kurus pat pirms latviešiem spēra Baltijas valstu muižniecības un "biznesa aristokrātijas" pārstāvji, cenšoties atjaunot pirms vairāk kā 100 gadiem zaudēto Livonijas un tās "matinieču"- hercogistu Krievijas okupācijas rezultātā zaudēto neatkarību.

Brūkot impērijām, muižniecība izmantoja iespēju atbrīvoties no Krievijas impērijas "jūga" un "atgriezties Eiropā", kurai tie piederēja.

Kā Latvijai nozīmīgākais Pirmā pasaules kara noslēguma notikums mināms Brestļitovskas miera līgums, kurš atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, tādējādi paverot ceļu Baltijas valstīm, Polijai, Ukrainai uz sava pirms 123 gadiem zaudētā valstiskuma atjaunošanu. Lai gan sākotnēji "galvenās" karojošās lielvalstis Vācija un Krievija cerēja šajās teritorijās izveidot savus marionešu režīmus, pateicoties Lielbritānijas un Francijas atbalstam, rezultātā tika radītas neatkarīgas nacionālas valstis. Vienlaikus ar valstiskuma atjaunošanu, tajās tika mainīta arī valsts pārvaldes forma- feodālo valstu vietā tika izveidotas un nostiprinājās nacionālas demokrātiskas republikas. Tautām, kuras nesaņēma pietiekamu Rietumu sabiedroto atbalstu- ukraiņiem, gruzīniem, armēņiem, azerbaidžāņiem- to jaunizveidotās valstis dažu gadu laika iznīcināja un atkārtoti okupēja Krievija (tobrīd kreiso - boļševiku vadīta) vēl uz 70 gadiem.