Ādolfs Jānis Kaktiņš
Ādolfs Jānis Kaktiņš
- Dzimšanas datums:
- 26.07.1885
- Miršanas datums:
- 25.07.1965
- Apglabāšanas datums:
- 31.07.1965
- Tēva vārds:
- Ādams
- Kategorijas:
- Atzinības krusts, LV, Dziedātājs, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Forest Lawn Memorial Park (Glendale)
Ādolfs Kaktiņš bija viens no izcilākajiem latviešu operdziedoņiem un skatuves māksliniekiem opermākslas vēsturē.
Aktieris dažādos Rīgas teātros (1903-11), operas solists Rīgā (1912), Nirnbergas operā (1913), Sanktpēterburgas muzikalā drāmā (1915-17), koncertējis latviešu bēgļu kolonijās.
Latvijas Nacionālās operas solists (1918-40). Izceļojis uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Izcilākās lomas: Mefistofelis, Jago, Lāčplēsis, Skarpija, Karalis. Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1928-1939).
Dzimis Ērberģē. Mācījies Valles pagasta Pētermuižas skolā. Viņam bija arī divas māsiņas un brālītis, kuru dzīvības paņēma šarlaka un difterijas epidēmija 1895.gadā.
Miris no triekas Sanhosē Kalifornijā (ASV).
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Grīziņkalna parks | lv |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Zigurds Kaktiņš | Dēls | |
| 2 |  | Elga Kaktiņa - Brooks | Meita | |
| 3 |  | Emma Kaktiņa | Sieva | pirmā sieva, bērnu māte |
| 4 |  | Zelma Kaktiņa | Sieva | otrā sieva, emigrācijā satikta |
| 5 |  | Juris Krīgens | Paziņa |
16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.