Tiek dibināts Latviešu tautas teātris, kas kopš decembra nomā telpas Apollo ēkā pie Grīziņkalna

Tajā darbojas tādi Latvijā zināmi aktieri kā Mirdza Šmithene un Alfrēds Amtmanis- Briedītis.

Pirmā būve, kas parādījās Grīziņkalnā, bija 1901.gadā pēc Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes slēgšanas pārvietotais dzērienu paviljons, ko tur novietoja Šampētera alus brūža īpašnieks Fricis Šindlers. Tas arī savā būtībā Grīziņkalnam deva atspēriena punktu kā savdabīgai izklaides vietai. Grīziņkalna īpatnais terašu reljefs ļāva to izmantot vienlaikus visdažādākajām vajadzībām. Jau pašā sākumā tā teritorija sadalījās divās daļās: lejas jeb izpriecu daļā ar atrakcijām, deju laukumu un koncertzāli un augšējā – apstādījumu daļā.

Drīz  Grīziņkalna dienvidu nogāzē tika uzcelta vienkārša, nekrāsota koka ēka ar ieeju no Pērnavas ielas puses vasaras varietē teātra vajadzībām. Šajā vizuāli nelielajā koka būdelē, ko nodēvēja par „Apollo”, bija plaša zāle, kurā varēja iekārtot ap 600 sēdvietu un stāvvietu, kā arī vidēji liela skatuve.

1903. gada 8. jūnijā notika gan Grīzņkalna parka, gan arī „Apollo” teātra oficiāla atklāšana. Tur tika uzvesti viegli, jautri varietē priekšnesumi – dejas, farsi, operetes.

Apmeklētājus izklaidēja arī cirka mākslinieki. Un neraugoties uz to, ka „Apollo” bija izvietots Rīgas nomalē, tas tomēr kļuva par vienu no iecienītākajiem krogiem Rīgā, kur apmeklētājus parasti visvairāk varēja sastapt tieši nedēļas nogalēs.

1905. gada rudenī teātra telpas tika izdemolētas un teātris tika slēgts. Vēlāk telpas iznomāja latviešu tautas teātris, ko neoficiāli sauca par Grīziņkalna teātri, tāpat nereti to sauca par „Apollo” teātri.

1907./1908. gadā, kad talantīgākos „Apollo” aktierus pie sevis uzaicināja jaundibinātie Liepājas latviešu un Jaunais Rīgas teātris, Apollo kā teātra loma beidzās