Trimdas latviešu pirmie dziesmusvētki Eslingenā

Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta.

Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā "Sauksme" par Eslingenas Dziesmu svētkiem rakstījis:

"Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes. Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs."