Pirmā pārraide no jaunā Rīgas radio un televīzijas torņa Zaķusalā

Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā. Torņa augstums ir 368,5 metri, un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā, un fiziskā celtniecība tika pabeigta 1984. gadā, tomēr turpinājās torņa aprīkošana un tikai 1985. gada decembrī no torņa testa režīmā tika uzsākta televīzijas apraide. Pastāvīga televīzijas signāla pārraide tika uzsākta 1986. gada 30. decembrī.[4] Pilnībā celtniecības un montāžas darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.

Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau 1967. gada Latvijas PSR Ministru padomes 30. jūlija lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī Āgenskalnā nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību tika izvirzīti sekojoši mērķi: jāpalielina pārraidāmo televīzijas un radio programmu skaits no divām līdz četrām, ievērojami jāpalielina apraides zonas, jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības u.c.) sakaru nodrošināšanai.

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā un citur. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās Rīgā, viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelītes ezera abi speciālisti aplūkojot apkārtni atzina, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torņi vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet arī kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Speciālisti atzina, ka televīzijas tornim ir jāatrodas Rīgas centrā, un vispiemērotākā vieta, esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no lidostas. Tā izrādījās Zaķusala. Vietas izvēli akceptēja Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris un LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis.

Tikai pēc tam ģeoloģiskais slēdziens norādīja, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja — valdība jau bija akceptējusi celtniecību.

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Kims Nikuradze. Tajā laikā visur — gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Maskavā un Berlīnē — bija ļoti līdzīgi dzelzsbetona torņi, kuriem atšķīrās tikai to augšgals. Nikuradze uzskatīja, ka vajadzētu būvēt tērauda torni, jo tādējādi tam varētu piešķirt izteiksmīgu izskatu. Tomēr, lai būtu no kā izvēlēties, tika uzzīmēti pieci projekti, kā arī izgatavoti maketi. Projekta galīgo variantu izvēlējās Rīgas arhitekti Gunāra Asara vadībā.