Dāvids Beika
- Dzimšanas datums:
- 30.08.1895
- Miršanas datums:
- 06.02.1946
- Tēva vārds:
- Samuils
- Kategorijas:
- Komunists, Noziedznieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Terorists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).
Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.
1895. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs".
1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).
1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).
Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā
1919.g. bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā,
1919.-1923.g. bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (Krievijā)
1920.-1921.g. Kominternes izpildkomitejas loceklis (Krievijā).
1921.-1923.g. darbojās Vjazmas (Krievija) VK(b)P komitejā
1923-1926.g. Smoļenskas un Arhangeļskas (Krievija) VK(b)P komitejās.
1932-1935.g. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks.
1936.-1938.g. Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.
1938. gada 20. aprīlī, PSRS Komunistiskās partijas veikto etnisko tīrīšanu (nekrievu tautu "nacionālo operāciju") laikā apcietināja un apsūdzēja dalībā pretpadomju nacionālistiskā diversantu teroristu organizācijā.
1939. gada 22. aprīlī pēc ilgstošām pratināšanām viņam piesprieda 20 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē.
1946. gada 6. februārī miris PSRS soda nometnē Komi APSR.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Aivars Beika | Attāls radinieks | ||
2 | Jānis Lencmanis | Darba biedrs, Partiju biedrs | ||
3 | Fricis Roziņš | Darba biedrs, Partiju biedrs | ||
4 | Fricis Menders | Partiju biedrs | ||
5 | Jūlijs Daniševskis | Partiju biedrs | ||
6 | Kārlis Roberts Eihe | Partiju biedrs | ||
7 | Pēteris Stučka | Partiju biedrs | ||
8 | Jēkabs Dubelšteins | Domu biedrs | ||
9 | Augusts Bīlenšteins | Upuris, cietušais |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības
24.04.1906 | 1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam
18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs
01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.