Dāvids Beika

Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.

Dzimis 1895. gada 30. augustā Zaļenieku pagasta "Anutelēs".

1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).

1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).

Pēc Oktobra revolūcijas un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā, bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā(1919), Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (1919-1923), Kominternes izpildkomitejas loceklis (1920-1921).

Vēlāk darbojās Vjazmas (1921-1923), Smoļenskas (1923-1926) un Arhangeļskas VK(b)P komitejās. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks (1932-1935).

Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.

Miris PSRS soda nometnē 1946. gada 6. februārī Komi APSR.