Dāvids Beika
- Dzimšanas datums:
- 30.08.1895
- Miršanas datums:
- 06.02.1946
- Tēva vārds:
- Samuils
- Kategorijas:
- Komunists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Terorists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).
Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.
Dzimis 1895. gada 30. augustā Zaļenieku pagasta "Anutelēs".
1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).
1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).
Pēc Oktobra revolūcijas un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā, bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā(1919), Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (1919-1923), Kominternes izpildkomitejas loceklis (1920-1921).
Vēlāk darbojās Vjazmas (1921-1923), Smoļenskas (1923-1926) un Arhangeļskas VK(b)P komitejās. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks (1932-1935).
Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.
Miris PSRS soda nometnē 1946. gada 6. februārī Komi APSR.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Aivars Beika | Attāls radinieks | ||
2 | ![]() | Jānis Lencmanis | Darba biedrs, Partiju biedrs | |
3 | ![]() | Fricis Roziņš | Darba biedrs, Partiju biedrs | |
4 | ![]() | Fricis Menders | Partiju biedrs | |
5 | ![]() | Jūlijs Daniševskis | Partiju biedrs | |
6 | ![]() | Kārlis Roberts Eihe | Partiju biedrs | |
7 | ![]() | Pēteris Stučka | Partiju biedrs | |
8 | ![]() | Augusts Bīlenšteins | Upuris, cietušais |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
03.12.1905 | Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības
24.04.1906 | 1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs
01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.