Kārlis Roberts Eihe

Kārlis Roberts Eihe (1890-1940) bija latviešu izcelsmes PSRS dzīvojošs komunists un profesionāls revolucionārs.

Pēc Krievijas iebrukuma Latvijā- "LSPR" valdības pārtikas komisārs (1919), 

1937. gadā  PSRS Zemkopības tautas komisārs. 

1935, gadā Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas loceklis, CK Politbiroja locekļa kandidāts. 

Piedalījās Sarkanā terora mēnešos Rīgā un Lielā terora laika "tīrīšanas" akcijās Sibīrijā līdz pats tika apcietināts, spīdzināts un nogalināts.

***

Dzimis 1890. gada 12. augustā Dobeles pagasta "Avotiņos" (tagad Krimūnu pagastā) zemnieka Indriķa Eihes un Anlīzes Eihes ģimenē. Brālēns - padomju armijas darbinieks Indriķis Kristapa d. Eihe

1904. gadā beidza Dobeles sākumskolu, 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP un no 1906. gada strādāja par zelli Veinberga darbnīcā Jelgavā.

1907. gada viņu apcietināja, bet atbrīvoja pēc diviem mēnesiem pierādījumu trūkuma dēļ.

1908. gadā ievēlēts par Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Jelgavas organizācijas komitejas locekli. Pēc atkārtotas apcietināšanas 1908. gada beigas Eihe emigrēja uz Lielbritāniju, strādāja par kurinātāju uz kuģiem un Skotijas ogļu šahtās.

1911. gadā atgriezās dzimtenē, sociāli aktīvi darbojās LSD Rīgas organizācijā, arodbiedrībā "Āmurs", biedrībā "Izglītība", kooperatīvu biedrībā "Produkts".

1914. gadā viņu ievēlēja LSD Centrālkomitejā, no jauna apcietināja un 1915. gadā izsūtīja trimdā uz Jeņisejas guberņas Kanskas apriņķa Čerevjanskas pagastu. Izbēga no trimdas un slēpās ar svešu uzvārdu līdz Februāra revolūcijai, kad atgriezās Rīgā un tika ievēlēts par Rīgas Strādnieku deputātu padomes locekli.

1918. gada janvārī Vācijas okupācijas iestādes viņu arestēja, bet jūlijā viņš devās uz Maskavu.

1919. gadā, kopā ar Latviju okupējošiem Padomju Krievijas spēkiem atgriezās Latvijā, bija LSPR valdības pārtikas komisārs Stučkas valdībā, līdzdalībnieks "sarkanā terora" organizēšanā Rīgā.

1919.g. 3. janvāra pēcpusdienā Rīgā ienāca pirmā lielinieku jātnieku patruļa. Rīgā un Latvijā (izņemot nelielu teritoriju Kurzemē) sākās lielinieku laiki. Pirmos sarkano rīkojumus parakstīja Rīgas un Latvijas Revolucionārā kara komiteja. Saskaņā ar tiem "revolucionārajam proletariātam" izsniedza ieročus un lika arestēt visus Pagaidu valdības atbildīgos darbiniekus. To vietā nāca P. Stučkas valdība, kurā darbojās arī viņa vietnieki Jānis Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs) un Jūlijs Daniševskis, kara komisārs Kārlis Pētersons, zemkopības komisārs Fricis Roziņš, finanšu komisārs Rūdolfs Endrups, rūpniecības komisārs Dāvids Beika u. c.

Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā,- tobrīd ievērojama summa.

Krievijas izveidotā marionešu- Stučkas valdība atcēla visus agrāko valdību likumus, paziņojot, ka Latvijā "mehāniski ir spēkā" visi Padomju Krievijā izdotie dekrēti.

Latviešu pretlielinieciski noskaņotā prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi. Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632). Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem

Pēc tam, kad Ulmaņa Pagaidu valdības izveidotais, bet aprīlī šo valdību gāzušais vācu landesvērs Golca vadībā un latviešu vienības Baloža vadībā ieņēma Rīgu, atkal devās uz Krieviju, kur strādāja Čeļabinskas guberņas pārvaldes orgānos.

1921. gadā piedalījās 3. Kominternes kongresā, līdz 1924. gadam strādāja KSPFR Pārtikas Tautas komisariātā,

1925-1929.g.  bija Sibīrijas novada izpildkomitejas priekšsēdētājs, pēc tam Rietumsibīrijas novada VK(b)P pirmais sekretārs.

1930. gada viņu ievēlēja par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālkomitejas locekli, CK Politbiroja locekļa kandidātu (1935).

1930.g. Rietumsibīrijā tika izveidota pirmā "troika", kuras sastāvā bija arī Eihe. Kopā ar citu pēc izcelsmes latvieti, kurš arī bija troikā čekistu Leonīdu Mihaila d. Zakovski (īstais vārds- Henrihs Ernesta d. Štubis, dzimis Rudbāržos) , "pirmajā kārtā" notiesāja 16553 cilvēkus, to skaitā 4762 —nošaujot, 8 576 — nosūtīšana uz lēģeri, 1456 — izsūtījumā, 1759 — pārvietošana.

1931.g. Rietumsibīrijas novada Kompartijas birojs pieņēma lēmumu par "Kulaku, kā klases likvidēšanu"(«О ликвидации кулачества как класса»).

Mēneša laikā (10. maijs- 10. jūnijs) Eihes vadībā kā kulaki tika sodītas 39788 ģimenes.

1933.g. 7. martā Eihe nosūtīja telegrammu Staļinam, kurā piedāvāja "pieņemt un iekārtot Narimskā un Taras apgabala ziemeļos līdz 500,000 specpārvietotās personas".

1934.g. , ražas novākšanas laikā no 19. septembra līdz 15. novembrim, Eihe pieprasīja Politbirojam tiesības sevis pārvaldītajā Rietumsibīrijas teritorijā piemērot pret "sabotieriem" nāvessodu

1937. gadā Eihi iecēla par PSRS Zemkopības tautas komisāru un Novosibirskas apgabala VK(b)P Pirmo sekretāru. Viņš organizēja Lielā terora "tīrīšanas" akcijas Sibīrijā.

1937. gadā troika, kuras vadībā bija Roberts Eihe, kopā represēja 34 872 cilvēkus, apsūdzot tos kā dažādu pretpadomju organizāciju (Белогвардейско-монархическая организация РОВС, Сибирский филиал Трудовой Крестьянской партии, Церковно-монархическая повстанческая организацая un citu) biedrus.

Pēc citu čekistu un izdzīvojušo apsūdzēto liecībām, bieži iejaucies izmeklēšanas lietās, negaidīti ieradies gan uz pratināšanām un spīdzināšanām. Savās sarunās ar Staļinu un publiskās uzstāšanās reizēs vienmēr aizstāvējis nāves sodu kā "pareizāko risinājumu".

1937.g. iecelts par PSRS Zemkopības komisāru (ministru).

1938. gada 29. aprīlī Eihi apcietināja sakarā ar safabricētu apsūdzību spiegošanā un piederībā "latviešu fašistiskajai (kontrrevolucionārajai) organizācijai".

Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām.

Pēc 1954. gadā dotajām NKVD 1. specdaļas vadītāja L. Baštakova liecībām Eihe tika sists ar gumijas nūjām, bet uz jautājumu "atzīsti, ka esi spiegs?" atbildējis "neatzīstu". Pēc piecām piekaušanas reizēm viņam iztecēja viena acs. Tikai tad, kad Berija pārliecinājās, ka atzīšanos spiegošanā no Eihes neizdosies iegūt, viņu pavēlēja nošaut.

Nāvessodu izpildīja Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1940. gada 2. februārī. La gan Eihe bija tieši atbildīgs par desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku nošaušanu, viņš nekad nav pamatoti notiesāts par noziegumiem pret cilvēci, bet nāvessods viņam izpildīts pavidam citu, safabricētu apsūdzību rezultātā.

Latvijas PSR laikā Roberta Eihes vārdā bija nosaukts traleris un Dobeles Valsts ģimnāzija.

Reabilitēts 1956. gadā.

***

Dzimis 1890. gadā, Добленском уезде Курляндской губ.; латыш; низшее;

нарком земледелия СССР, кандидат в члены Политбюро ЦК ВКП(б)..

Dzīvoja: Москва, ул.Серафимовича, д.2 (Дом правительства), кв.234..

Arestēts: 1938. gada 29. aprīlī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1940. gada 2. februārī.

Inkriminēts: создании и руководстве к.-р. террористической организацией, в шпионаже и подготовке терактов..

Nošauts: 1940. gada 4. februārī.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1956. gada 14. martā. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий