Leonīds Zakovskis

Leonīds Zakovskis - latviešu boļševiks, kurš savā tieksmē rusificēties kļuva no Henriha Štubja par Leonīdu Mihailoviču.

"Попади ко мне в руки Карл Маркс, он бы тут же сознался, что был агентом Бисмарка"

"Ja manās rokās nonāktu Kārlis Markss, viņš tūlīt pat atzītos, ka ir Bismarka aģents".

L. Zakovskis

***

Dzimis Rudbāržos, Aizputes novadā, mežsarga ģimenē.

Mācījies Liepājas ģimnācijā, no kuras izslēgts pēc 2. klases it kā par piedalīšanos 1. maija demonstrācijā

Revolucionārs, čekists, troikas (vadītājs- Eihe) loceklis.

Piedalījies vairāku simtu tūkstošu Rietumsibīrijas, vēlāk- Ļeņgradas un Maskavas iedzīvotāju represijās kā čekas vai troikas loceklis.

***

1930.g. Rietumsibīrijā tika izveidota pirmā "troika", kuras sastāvā bija arī Zakovskis. Kopā ar citu latvieti, kurš bija troikas vadītājs,- Robertu Eihi-, "pirmajā kārtā" notiesāja 16553 cilvēkus, to skaitā 4762 —nošaujot, 8 576 — nosūtīšana uz lēģeri, 1456 — izsūtījumā, 1759 — pārvietošana projām no mājām.

Tikai 1931.g. piedalījies vairāk kā 75,000 zemnieku ģimeņu izsūtīšanā no Rietumsibīrijas uz citiem apgabaliem.

***

Nošauts Komunarkā, nav reabilitēts.

***

Leonīds Zakovskis (krievu: Леонид Михайлович Заковский; dzimis 1894. gadā kā Henriks Štubis, miris 1938. gada 29. augustā) bija latviešu izcelmes PSRS drošības dienestu darbinieks, viens no Staļina masveida represiju organizētājiem.

Dzimis nabadzīga mežsarga gimenē. Par revolucionāru darbošanos 1914. gadā izsūtīts uz Oloņecas guberņu. Izcietis sodu, apmetās Sanktpēterburgā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijā - kopā ar dumpīgiem matrožiem un sirojošiem boļševikiem ieņēmis pilsētas telegrāfu.

1918. gada 1. janvārī iestājās Čekā. Kā Čekas pilvarotais darbojies Krievijas pilsoņu kara frontēs, komandēja Speciālo uzdevumu vienības (Части особого назначения), kas cīnījās pret nemierniekiem. No 1921. līdz 1925. gadam bija Podolijas un Odesas guberņu VDK nodaļu vadītājs. No 1926. gada februāra - Čekas pilnvarotais pārstāvis Sibīrijā.

No 1934. gada jūlija Baltkrievijas PSR Iekšlietu tautas komisārs.

Sevišķi izvirzījās laikā, kad par PSRS Iekšlietu tautas komisāru kļuva Henrihs Jagoda.

1934. gadā Zakovskis kļuva par Ļeņingradas čekas priekšnieku. Vadīja Sergeja Kirova slepkavības izmeklēšanu. 1938. gada 19. janvārī iecelts par PSRS Iekšlietu tautas komisāra vietnieku un Maskavas čekas priekšnieku. Vadīja Maskavas čeku laikā, kad pilsētā bija masveida represiju apogejs, tai skaitā notika latviešu iznīcināšana.

1938. gada martā atcelts no Maksavas čekas priekšnieka amata, bet jau 19. aprīlī arestēts kā "latviešu nacionālistiskās organizācijas radītājs VDTK un par spiegošanu Vācijas, Polijas un Anglijas interesēs". Nošauts Komunarkā.

1987. gadā PSRS Prokuratūra atteica Zakovska reablitāciju.