Genocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi

Masu terors (genocīds) pret Padomju Savienībā (Krievijā) dzīvojošām nacionālām nekrievu mazākumtautībām turpinājās jau tūlīt pēc oktobra apvērsuma, taču sākotnēji tas bija vismaz daļēji skaidrojams ar "šķiru cīņu"- "kulakiem", "muižniecību", "kapitālistiem". Taču ņemot vērā PSRS no Krievijas impērijas mantoto teju totālo analfabētismu (~ ap 20% lasītpratēju, salīdzinot piemēram ar ~90% impērijas okupētajās Baltijas provincēs), ieilguso dzimtbūšanu, jau no pirmsākumiem tas faktiski bija pamatā vērsts pret nekrieviem (nereti "pārkrievotiem"), kuri veidoja lielu uzņēmēju, aristokrātijas un attīstītākās zemniecības daļu. Pret pašu krievu izcelsmes samēro nelielo zemniecību lielākās akcijas tika sāktas un pabeigtas jau 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā vienlaikus ar pilsoņu karu. Vietās, kur kompakti dzīvoja krievi, kuriem sākotnēji bija palaimējis dzīvot brīvākā režīmā (Tambovas guberņa, Ziemeļkaukāza reģiona, Sibīrijas piepilsētu zemju kazaki), tika lielā mērā iznīcināti savas zemes aizstāvot jau 1918.-1922.g.

Paralēli, jau 20. gs. 20. gadu sākumā miljoniem Krievijas mazākumtautību - tatāru, baškīru, nogaju pārstāvju tika iznīcināti auglīgajā Pievolgā, lai atbrīvotu "dzīvestelpu" krieviem. Kad šīs teritorijas bija "apgūtas", tā pati bada taktika tika pielietota Kazahijā un Ukrainā 1929.-1932. g., badā nomērdējot līdz 10 miljoniem kazahu un ukraiņu, un atkal- šo mazākumtautību teritorijās sākotnēji masveidīgi iesūtot krievus, taču vēlāk- arī uz Kazahijas stepēm deportējot citu tautu pārstāvjus, nereti pat veselas tautas. Pārvietojot citu tautu pārstāvjus uz iznīcināto tautu teritorijām tomēr vienmēr tika ievērots "nāciju sajaukšanas" un pārkrievošanas principi- vienā ciemā parasti nometināja visdažādāko izsūtīto tautu pārstāvjus, taču skolas u.c. tika nodrošinātas tikai krieviski.

Jauna taktika tika uzsākta ar VK(b)P CK 1937.g. 9. augusta apstiprinātu akciju, kuru NKVD 1937. gada 11. augustā noformēja kā  operatīvo pavēli Nr. 00485 par "Polijas izlūkdienestu pretpadomiskās darbības sagrāvi un vietējo poļu kara organizāciju, diversiju, spiegošanas un sacelšanās kadru pilnīgu likvidāciju rūpniecībā, transportā, sovhozos un kolhozos".

Saskaņā ar šo pavēli bija jāapcietina visi poļu kara organizācijas (šajā laikā jau neeksistējošas) locekļi, visi Padomju Savienībā palikušie kādreizējās Polijas armijas karagūstekņi, pārbēdzēji, politemigranti, dažādu partiju biedri, vietējie pretpadomju nacionalistiskie elementi, izmeklēšanas gaitā apsūdzēto liecībās visi no jauna nosauktie.

Poļu operācijai tika atvēlēti trīs mēneši, bet tik vērienīgi uzsākta masveida akcija tik īsā laikā nebija realizējama. Termiņus vairākkārt pagarināja, tā ievilkās gada garumā Akcijas laikā tika arestēti 139,835 poļi (nereti- arī lietuvieši un ebreji, kuri bija dzimuši Polijas teritorijā) un no tiem nošauti tika vismaz 111,091, jeb 79,9%

Apcietināto cilvēku likteņus šajās nacionālajās operācijās būtība noteica divi cilvēki — t.s. "dvoika" — NKVD priekšnieks un prokurors, kas izvērtēja izmeklēšanas datus un izlēma, kādu no divām soda kategorijām apsūdzētajam piemērot: 1. kategorija nozīmēja augstāko soda mēru — nošaušanu, bet 2. kategorija paredzēja ieslodzījumu uz 10 vai 5, vai atsevišķos gadījumos uz 2 gadiem. Apkopotos sarakstus albūmu veidā apstiprināja Maskava NKVD komisārs N. Ježovs un PSRS ģenerālprokurors A. Višinskis vai viņu pirmie palīgi. Ik diennakti tika izskatītas 200 līdz 300 lietas. Šāda kārtība tomēr kavēja nacionālo operāciju gaitu, krājas neizskatītu lietu kaudzes. 1938. gada 15. septembri kompartijas Politbirojs (NKVD — 17. septembri) pieņēma lēmumu uzticēt sarakstu izskatīšanu īpašam reģionālām "troikām", ko veido partijas, NKVD un prokuratūras pirmās amatpersonas.

Tūlīt pēc šīs pavēles par poļu nacionālo operāciju 1937. gada 15. augustā tika parakstīta ļoti sīki izstrādāta operatīvā pavēle Nr. 00486 par notiesāto tautas ienaidnieku sievu represēšanu. Partijas CK direktīvs lēmums šajā lietā jau bija pieņemts jūlijā. Vēlāk pavēli papildināja vēl divi cirkulāri par "tautas ienaidnieku" bērnu likteņiem (1938. gada 7. janvārī un 20. maijā).

Vienlaikus ritēja "atlikušo pretpadomisko elementu" likvidācijas akcija saskaņa ar NKVD 1937. gada 30. jūlija pavēli Nr. 00447 ar patiesi šausminošu represiju plānu pēc pirmās un otrās kategorijas — 300 tūkstoši cilvēku 4 mēnešu laikā. Šīs pavēles izpildes laikā tapa arī pretplāni, apņemoties papildus noteiktajiem skaitļiem represēt vēl desmitiem tūkstošus cilvēku